MANĪ

Mazliet pagātnē

776 vārdu

Jauku lasīanu!

*****

-Ārij, kā jūs varējāt pieļaut tik rupju kļūdu?- Ovirs smējās vēderu turēdams,- Noturēt mani par izmisuma dēmonu! Ar jūsu zināanām! Nevaru saprast vai esmu jūsos vīlies vai nē,-

-Sieva neminēja neko par izskatu. Tikai acu krāsu un to gan nezināju, ka gaireģu acis ir gaiākas,- Ārijs godīgi atzina un nolēma jauniegūto informāciju atcerēties.

-Tēvs, māt,- Liesma pēkņi ierunājās,- Es drīkstu pamest galdu? Vēlos iziet ieelpot mazliet svaigu gaisu,-

-Ej,- Agnese atļāva.

Pie galda iestājās īslaicīgs klusums. Liesma piecēlās, paklanījās un aizgāja.

-Jūsu meita vienmēr tik dziļi domās iegrimusi? Klusa?- Ovirs nenolaida acis no meitenes.

-Nē,- Sniedze atbildēja, -Parasti mana māsa ir ļoti runātīga un vēlas ar visiem pavadīt laiku. Pat ja tās ir daas sekundes. Viņa nekad nav bijusi tik skumīga?- meitene domīgi sarauca savas gaiās uzacis.

-Viņai viss būs kārtībā. ī diena bijusi notikumiem pārbagāta. Parasti mēs to pavadam krietni mierīgāk. Varētu pat teikt, ka garlaicīgi. Jūs iesākāt stāstīt par dvīņuu dvēselēm,- Agnese, gribēdama novērst uzmanību no meitas savādās uzvedības, centās nomainīt sarunas tematu.

-Tas gan, Ovir!- Sniedze neslēpa savu entuziasmu,- Esmu par to dzirdējusi, bet kā tas ir dēmoniem?-

-Gari neskaidrou, jo baidos jūs samulsināt ar gadsimtiem krātām atmiņām. Cilvēkiem tas ir salīdzinoi vienkāri. Jūs satiekat kādu, saprotat, cik līdzīgi esat un jūsu draudzību tas tikai pastiprina. Toties dēmonu starpā tam ir jābūt kādam no dzimtas,-

-Sieva, es teicu!- Ārijs uzvaroi iesaucās.

-Jums ir dēmoni dzimtā?- Ovira acis kļuva apaļas kā deserta ķīvji.

-Vīrs, nevar tā būt!- Agnese negrasījās piekāpties. Viņ uzskata, ka manā dzimtā ir bijis kāds pusdēmons, jo mana acu krāsa ir neparasta,-

-Sliekos piekrist jūsu vīram, jo acu krāsa tik tieâm ir neparasta. Pārāk sudrabaina. Gandrīz vai atgādina spoguli... mazliet. Turpinot par dvīņu dvēselēm, kā jau minēju jābūt vienotiem ar asinīm. Novēroju, ka Sniedze ir ļoti līdzīga manam dēlam. Jusu dzimtā ir vēl kāds ar tādām iezīmēm?-

-Nē,- abi pārliecinoi atbildēja.

-Mana un sievas dzimta ir uzmanīgi dokumentēta. It īpai sievas. Viņa ir nelaiía Tempïa tçva Angesa Nedero ârlaulîbas meita. Mâtes identitâti viòð neatklâja un sievu atzina tikai tad, kad es izrâdîju interesi par viòu,- Ârijs îsi izstâstîja.

-Â, pazinu Nedero personîgi. Viòð bija viens no diplomâtiem un diezgan bieþi viesojâs pie mums...profesionâlâs vizîtes. Padomâjot atceros baumas, ka vienai no mûsu augstâkâ dçmona meitai viòð esot ïoti iepaticies. Bçrnu viòiem neesot bijis. Daba pusdçmonus radîjusi tâ, ka viòi nevar izdzîvot bez mâtes pirmos seðus gadus. Ðie bçrni arî attîstâs mazliet lçnâk. Es Agnesi atcerçtos. Varbût jûsu mâte bija pusdçmons?-

-Ja bçrns nevar izdzîvot pirmos seðus gadus bez mâtes, tad kâ? Parasti jau dçmonu sievietes dzemdç cilvçku bçrnus,- Agnese aizdomâjâs un pçkðòii saprata,- Tas darbojas abçjâdi?-

Ovirs piekrîtoðii pamâja ar galvu un iedzçra kârtîgu malku saldenâ vîna.

-Realitâtç cilvçku sievietes ir auglîgâkas. Tas nav nevienâ manuskriptâ vai grâmatâ minçts, bet dçmoni ir noteikta skaita. Ja kâds izdziest tad jauns drîzumâ piedzimst. Salîdzinoði reti ir divi bçrni vienam pârim. Dçmonu hierarhijâ bçrnu skaits nosaka tavu varas pakâpi. Augstâkajam, tas ir mûsu karaïa, dçmonam ir divpadsmit bçrni. Desmit meitas un divi dçli. Viòa sieva ir reti auglîga. Jâizceï bûtu meitu esamîba. Mûsu vidû visbieþâk dzimst dçli,- Renrigs beidzot pievçrsâs sarunai.

-Meitas tiek turçtas augstâk par dçliem?- Sniedze neticîgi pajautâja.

-Tieði tâ! Mums ir ïoti daudz vientuïu vîrieðu,-

-Mât, tçvs, es drîkstu sev par vîru izvçlçties dçmonu?- jaunâs meitenes acîs iemirdzçjâs vâja cerîbas dzirksts. Protams, viòi nebija Dievkalni, un Templis arî to nepieïautu.

Ârijs klusi iesmçjâs.

-Meita, man nav tik lielas ietekmes,-

-Kam vara tas arî visu drîkst!- jaunava nopurpinâja.

-Tici man, tas nav tik vienkârði,- Renrigs mierinâja savu dvîòu dvçseli,- Dçmoni jût citâdâk nekâ cilvçki. Mûsu izpratne par mîlestîbu ir grûti izskaidrojama. Mums tâ ir sajûta,-

-Tu esi jau saticis savu sievu? Varçðu viòu satikt? Es nekad neesmu redzçjusi dçmonu sievieti! Vai starp jums ir vçl kâds kurð lîdzîgs mums?-

Renrigs veltîja Sniedzei maigu smaidu un sniedza atbildes uz visiem jautâjumiem.

-Jâteic þçl! Bûtu citâdâki apstâkïi varçtu Sniedzei ïaut padzîvot pie jums kâdu brîdi. Protams, jûsu dçla uzraudzîbâ, Ovir,- Ârijs vçroja savas jaunâkâs meitas mirdzoðâs acis.

Sniedze bija ziòkârîga un tendçta uz jaunu zinâðanu apguvi. Viòas vecumam neparasta îpaðîba. Visvairâk viòa mîlçja uzklausît vecu zâïu tantiòu un onkuïu zinâðanas par augu pielietoðanu dziedniecîbâ. Ârija sirds mazliet saþòaudzâs jo cilvçku pasaulç Sniedzei ðî vçlme bûs jâaizmirst. Sievietes nekad neapguva dziednieku profesiju. Ðis gods tika dots tikai vîrieðiem.

-Jûs par pirmdzimtâs meitas laulîbâm?- dçmons atcerçjâs,- Tâs tiks atceltas,-

-KO?!- Agnese dusmîgi iekliedzâs,- Nç, tâ nenotiks! Lai viòa nedomâ ka-

-Tâ nebûs Liesmas izvçle. Jûsu lîgavainim iepatiksies Sniedze,- Ovirs paziòoja.

-Ka-kâpçc?- dusmas nomainîja apjukums.

-Viòai ir kas tâds kas Liesmai nekad nebûs,-

-Kas tieði?- Ârijs neslçpa savu ziòkâri.

-Lîdzîba ar manu dçlu,-

Dçmons pabeidza savu sakâmo un veltîja savam dçlam noslçpumainu skatienu.