Liktenis

44. | Atpakaļ

META SKATUPUNKTS

Pēc Hlojas teiktā Annijai vajadzēja tūlīt pat atgriezties apmetnē, jo kaut kas šausmīgs ir gaidāms. Bet to, kas tieši ir gaidāms, Hloja drīkstot teikt tikai barvedei.

Tāpēc es nosūtīju Feiju pie koijotiem. Viņa tur ir jau bijusi, tāpēc zinās, kur iet. Bija ļoti riskanti sūtīt viņu vienu, vēl arī vēlā vakarā, bet nebija izvēles, jo apmetnē arī vajadzīgi karotāji un apsargi.

"Esi uzmanīga. Pat ja tagad ir noslēgts miers, es zinu, ka dažiem tas nepatīk un viņi tev var uzbrukt," es teicu Feijai.

Bet viņa tikai mierīgi pasmaidīja: "Neuztraucies, es būšu uzmanīga."

Tad meitene aizgāja un, pārvērtusies par gepardu, aizskrēja prom uz koijotu teritorijas pusi.

ANNIJAS SKATUPUNKTS

NĀKAMĀS DIENAS RĪTS

Es pamodos blakus saldi guļošam Džeikam gultā. Pat neatceros kā nokļuvu no ūdens šajā gultā. Sen nebiju bijusi īstā gultā nevis salmu čupā.

Atmiņās uzpeldēja pagājušā nakts. Es nespēju nesmaidīt par to. Bet manu smaidu izbojāja neciešama vainas apziņa. Es apzinājos, ka es tikko krāpu Metu.

Ko es esmu izdarījusi! Kāpēc es pārgulēju ar Džeiku?

Es klusi piecēlos, lai nepamodinātu viņu un saģērbos. Izgāju ārā no viņa istabas un devos uz savu pirms kāds ir pamanījis to. Līdz ko iegāju un aizvēru durvis aiz sevis, Jasmīna, kā zinādama, tās no visa spēka atvēra.

"Čauuuuu!" pēc mazāk nekā sekundes biju meitenes ciešajos apskāvienos.

"Mēs taču vakar redzējāmies, par ko tu tā priecājies?" es iesmējos.

"Tev nav ne jausmas cik ilgi es aizmigt nevarēju, domājot par to ko mēs šodien kopā varētu izdarīt," Jasmīna gandrīz raudāt sāka no laimes.

"Es nešaubos, ka mēs labi pavadīsim laiku visi kopā. Bet vakarā man jau ir jādodas atpakaļ. Es tomēr esmu barvede koijotiem," es viegli pasmaidīju.

"Labi, tad ejam sameklēt Semu, Danielu, Merianu, Džasperu un Lūsiju, kamēr mums vēl ir laiks. Es gribu tev vēl dažiem iepazīstināt," Jasmīna dedzīgi teica, izvelkot mani no istabas ceļā uz alas centru, kur bija visvairāk rosības.

Pēc brīža pie mums jau bija arī Sems un atšķirīgās dvīnes, kuras nopētīja mani, Džasperu un Lūsiju ar savādu skatienu. Es tam nepievērsu īpašu uzmanību, tā vietā apskāvu Semu, kurš starp koijotu draugiem man likās vistuvākais.

Ne tikai Daniela ar Merianu mūs gepardus savādi uzņēma, bet arī lielākā daļa koijotu mums apkārt mani pētīja, kad gāju garām.

Jasmīna to pamanīja un ierunājās: "Kopš tev arī tika iedotas koijota spējas un atklājās, ka tu esi gepards, šeit izveidojās divas puses. Viena ir pret tevi, bet otra ir par. Bija arī vairāki konflikti, kuri par laimi beidzās bez ievainojumiem, bet ja tā turpināsies, tad situācija var pasliktināties."

"Es dažkārt domāju, vai izdarīju pareizo izvēli, mēģinot apvienot divus gadiem ilgi bijušus ienaidniekus. Es esmu nekas un tagad iedomājos, ka varu daudz ko izdarīt," es nopūtos.

Sems arī iejaucās sarunā: "Visam ir savs iemesls un ja tu uzskatīji un uzskati savu darbību pareizu, tad tam tā ir jābūt. Varbūt tāds ir liktenis?"