Liktenis

46. | Piedāvājums

Es palīdzēju Aleksam un Hazelai ar apmetnes nostiprināšanu, lai novērstu domas no manas un Meta iepriekšējās sarunas. Ko viņš tagad domā? Tas būs sāpīgi, bet es puisi pilnībā sapratīšu, ja viņš vairs negribēs ar mani veidot attiecības. Es neesmu pelnījusi tādu kā viņš.

"Kas tur nāk?" no domām mani izrāva Aleksa balss. Sekoju viņa skatienam, un pamanīju Metu ienākam apmetnē ar vēl kādu aiz viņa.

Smarža, kas nāca no ienācējiem bija sveša, bet tā pauda mieru.

Es noliku zarus, kuri bija atradušies manā rokā un piegāju pie ienācējiem, pa ceļam uzmetot īsu skatienu Metam, kurš nepievērsa man uzmanību. Tas nebija patīkami, bet es darīju to pašu, kad atnācu, tāpēc nevaru puisi vainot. Pati vien esmu vainīga.

"Viņi ir Āfrikas kontinenta lauvas," Mets man vēsi paskaidroja.

"Sveiki! Es esmu ziemeļu gepardu bara barvede Annija," es pastiepu roku spiedienam priekšā stāvošajam vīrietim, kurš likās, ka ir barvedis.

Viņa kastaņbrūnās acis iemirdzējās un sejā atvērās laipns smaids. Paspiedis man pretī roku viņš arī stādījās priekšā: "Es tieši jūs arī meklēju, Annija! Esmu Vitams, Āfrikas lauvu bara barvedis."

Ar Vitamu bija vēl divas sievietes, bet no apmetnes ārpuses plūda vēl spēcīgāka jaunā smarža, kas kā tagad zināms piederēja lauvām.

"Prieks iepazīties! Un pārējie arī drīkst nākt iekšā," es pateicu, paskatoties apmetnes ieejas virzienā.

Vitams ar vienu kustību parādīja, lai pārējie nāk iekšā apmetnē. Ienāca vēl sešas lauvas no, kurām divas bija sievietes un četri - vīrieši.

Ap lauvām sapulcējās arī mans gepardu bars un sākās sarunas vienam ar otru. Es pamanīju Hloju, kura pa gabalu stāvēja un vēroja visus. Pamanījusi manu skatienu, viņa mierīgi pienāca pie manis.

"Vai viņi ir tie, kuri bija tavā vīzijā?" es jautāju dziedniecei.

"Varētu būt," viņa paraustīia plecus un paskatījās uz mani, "kaut kas notika starp tevi un Metu? Es pēdējo reizi viņu tik sadrūmušu redzēju, kad mūsu bars tika nogalināts."

Es nopūtos: "Jā, kaut kas notika, pie kā esmu vainīga es."

"Un kas tas ir pie kā tu esi vainīga?" Hloja pacēla vienu uzaci.

"Es pārgulēju ar Džeiku, koijotu barvedi," es atbildēju.

Dziedniece iepleta acis izbrīnā: "Tādu atbildi es gan nebiju gaidījusi. Viss ko varu teikt, ka tev tiešām tagad būs problēmas. Tu vismaz mīli to Džeiku?"

"Es pati nezinu. Zinu, cik stulbi izklausās, bet es nezinu vairs pret, kuru no abiem man ir īstas jūtas. Es nesaprotu sevi," acis jau atkal miglojās no asarām.

Sajutu Hlojas rokas sev apkārt apskāvienā: "Man nedrīkst būt partnera, tāpēc neesmu eksperts tādās lietās, bet vienīgais, ko varētu tev teikt ir, dod tam laiku. Mēģini pavadīt vairāk laika ar Džeiku un runā ar Metu, lai saprastu, kurš ir tavs īstais."

"Paldies tev, Hloja! Tu vienmēr esi man blakus," es klusi noteicu.

Viņa viegli iesmējās un atlaida mani no apskāviena.

Pie mums pienāca Vitams: "Vai es varētu ar jums runāt divatā?"

Hloja atgāja no mums un es viņam atbildēju: "Jā, protams. Ejam uz manu mītni, tur mūs neviens netraucēs."

Mēs iegājām manā mītnē un apsēdāmies uz mīkstākiem salmiem.

"Tātad par ko jūs vēlējāties runāt?" es jautāju

Vitams ieklepojās un apdomājis iesāka: "Visi, vai vismaz lielākā daļa puscilvēku, jau zin, ka jūsu baram diezgan traģiskā veidā, mainījās barvedis, kas tagad esat jūs. Es esmu savam baram barvedis jau daudzus gadusgadus un daudzus puscilvēkus pazīstu. Vēlējos iepazīties arī ar jums."

Es viņam uzsmaidīju: "Tādā gadījumā, prieks iepazīties! Un ja neiebilstiet, tad varam pāriet uz tu."

"Protams!" Vitama laipnais smaids kļuva vēl lielāks, izceļot dažas sejas rievas, kuras vecums bija radījis.

"Bet tas noteikti nebija vienīgais, kā dēļ tu ieradies, Vitam," es turpināju sarunu.

"Jā. Kā jau teicu līdz manim nonāca informācija par ziemeļu geparda bara barveža maiņu. Bet tas nebija vienīgais, ko es uzzināju. Tu esot bijusi nolaupīta un aizvesta pie koijotiem, kur tu ieguvi viņu spējas. Vai tā ir taisnība?"

Es negribēju, lai šī informācija tik ātri izplatītos, bet man nebija iemesla, lai to atturētu. Varbūt tas var kaut kādā veidā palīdzēt arī citu kontinentu puscilvēkiem.

"Tā ir taisnība," es apstiprināju lauvu barveža teikto.

Viņa acis iepletās nelielā izbrīnā, bet jau pēc mirkļa sejā bija iepriekšējais miers: "Nekad neesmu dzirdējis par divu dzīvnieku esamību vienā personā. Tas ir apbrīnojami. Vai es varētu pārliecināties par to pats ar savām acīm?"

Es tūlīt pat ieņēmu savu koijota formu. Lai padarītu to vairāk ticamu es uzreiz pārvērtos arī par gepardu un tad atpakaļ par cilvēku.

Vitams bija vēl vairāk izbrīnīts nekā iepriekš: "Tātad tā ir taisnība."

Es mierīgi apsēdos atpakaļ savā vietā pretī Vitamam.

Viņš ieklepojās: "Un vai drīkstu jautāt, kādēļ tu nolēmi valdīt pār diviem dzīvniekiem sevī? Vai tas nav bīstami?"

"Es vēl skaidri neko nezinu, bet tas arī ir viens no iemesliem. Es vēlos atklāt kaut ko jaunu, ko cits neviens vēl nav uzdrošinājies darīt. Kā arī sava bara labā es gribēju saprast, kāpēc gepardiem un koijotiem vienam pret otru ir tik liels naids. Es varu labāk iepazīt koijotus, ja esmu viena no tiem. Protams es ļoti riskēju, bet ja ne es tad kurš to darīs?" es skaidroju un Vitams uzmanīgi klausījās. Viņš bija ļoti labs sarunu biedrs.

"Ne velti tieši tu kļuvi par barvedi šim baram. Es labi pazinu iepriekšējo barvedi un zinu, ka viņa nekad neko nedarīja bez iemesla. Ja tev bija lemts sekot viņas pēdām, tad tas arī nav bez iemesla," Vitams secināja.

"Es maz pazinu iepriekšējo barvedi. Es stājos viņas vietā jau pirmajā reizē, kad viņu satiku. Mums nebija daudz laika iepazīties," es nopūtos, atceroties kara dienu, kad mana dzīve pilnībā izmainījās.

"Visu šo dzirdot, es vēlos piedāvāt savu ilgi apdomāto piedāvājumu. Mēs varam to realizēt jau šodien, ja vien tu tam piekrīti," Vitams teica un es nesapratnē paskatījos uz viņu, gaidot ko viņš tālāk teiks, "vai tu vēlētos iegūt arī lauvas spējas?"

Tagad bija mana kārta pārsteigumā skatīties uz viņu. Es biju agrāk domājusi par šo, bet nekad nebiju iedomājusies, ka tas varētu notikt tik drīz.

Vai tas nebūtu vēl viens pārāk ātri pieņemts lēmums?

Tomēr man būtu vēl vairāk iespēju iepazīt visas puses, ja es esmu daļa no tām.

Es ar pārliecību atbildēju tieši to ko domāju: "Es nevaru iepazīt visas iespējamās puses, ja es neesmu daļa no tām. Es piekrītu iegūt arī lauvas spējas."