Pēc šopinga mēs beidzot devāmies mājās. Mēs bijām tik pārguruši un ar maisiņiem apkrauti ka gribējām tikai iekrist gultā un neņemt nevienu vērā. Es vakarā biju sarunājusi ar Lūkasu iet pastaigāties, bet aizmigu. Viņš man zvanīja , sūtīja sms - bet es vienkārši gulēju. Beigu, beigās mani pamodināja. Un uzminiet kas ? Mans princis , baltā zirgā. (M. Tas bija tik stulbi. 😑)
Lūkass gandrīz vai bļāva - Celies, Miega mice!!
Es pavēru acis un atkal aizvēru tās. Pēc mirklīša viņš mani sāka kutināt. Es tikai sāku smieties , bet tik un tā ar acīm ciet. Kad viņš beidza, es beidzot atvēru acis un viss ko es pateicu bija
- Kā tu tiki iekšā?!?!?! - Sašutusi jautāju.
- Nu , Aizeks bija mājās un ielaida mani. - viņš domādams teica
Es pasmaidīju un piecēlos sēdus, beidzot samīļoju viņu, viņš mani noskūpstīja.
- Tad ejam staigāt ? - Lūkass man jautāja un maigi atgrūda.
- Jā , es tikai ļoti gribu ieiet dušā. Drīkst ? - Uztaisot savas kucēna acis , jautāju
- Aha , bet ātri! - viņš smiedamies turpināja - Es varu paņemt tavu datoru ?
- Jā. - pasmaidīju
Es paķēru savus maisiņus un aši saliku drēbes skapī. Es pajautāju Lūkasam vai laukā ir auksts, viņš atbildēja un es izvēlējos sev drēbes. Paņēmu plēstos džinsus, svītrainu Maiku un ādas jaciņu. Es paķēru zeķes un skrēju uz vannas istabu , pāri savai istabai, ārā pa durvīm un iekšā pa durvīm tieši pretī manai istabai. Novilku visas drēbes, aizslēdzu durvis un sāku mazgāties.
YOU ARE READING
Forever Together
Teen FictionŠis ir stāsts par četriem draugiem : Amēliju Adrianu, Lūkasu Aleksu , Karu Miu un Dilanu Robertu . Amēlija un Kara ir labākās draudzenes kopš 7. klases, bet Lūkass un Roberts kopš 1. Stāstā varēsiet izlasīt, kā šo četru vienkāršo cilvēku draudzība...
