Jauniņais.

Eleanora.

Es skrienu pie viņa caur mežu.Pēkšņi pamats zem kājām pazūd un es krītu.Es krītu tumsā.Tumsa.
Strauji atveru acis un saprotu ka tas bija tikkai murgs.Kārtējais murgs.Tie man sāka rādīties kopš pārvācamies no Latvijas uz Iriju.
Dzirdu ka kāds kāpj augšā lai mani modinātu.
-Ela?Mosties!Laiks uz skolu.
-Labrīt arī tev!-Sarkastiski norūcu.
Es nācu no bagātas ğimenes mums bija divstāvu māja,četras mašīnas,šoferis,kalpotāji,pavāre un vel darzkopji.Man bija pašai sava iemīļotā kalpone kura par mani rūpējās ka par savu bērnu.
-Ela!Nāc taču!
-Eju jau eju!
Piecēlos un aizgāju līdz skapim un sameklēju drēbes.Es uzvilku baltas pieguļošas bikses,zilu topiņu,pelēku jaku un melnās kedas.Pēc tam ielūkojos spogulī.
Prētī raudzījās 18 gadus veca meitene ar blodiem matiem un pelēkām acīm.
-Ela ko tu ēdīsi?
-Salātus un sulu.
Viņa pamāja un sāka taisīt salātus.Pāēdusi brokastis es paņēmu somu un taisījos iet ārā bet tad mani apstādināja kalpone.
-Vakar Ēriku atlaida tāpēc tev būs jauns šoferis.
-Ok.
-Lūk iepazīsties šis ir Leons.
-Labrīt kundze.-Viņš lēni pienāca man klāt un pastiepa roku sveicienam.Es to satveru un viņš manu roku noskūpstīja.Godīgi sakot viņš bija diezgan izskatīgs.Viņak bija tumši brūni mati un laipnas brūnas acis.
Zem krekla varēja redzēt ka viņa ķermenis ir uztrenēts.Mēs izgājām ārā un gājām pie mašīnas.Tad viņš atvēra man durvis un es iesēdos.Pēc kāda laika mēs jau bijām pie skolas.
-Kundze.Esam klāt.
-Sauc mani par Elu.
-Kā vēlies.
-Tā ir labāk.Atta.
-Atta.
Atri aizskreju uz skolu un pamanījo kautko briesmīgu.Mans puisis skūpstījās ar manu labāko draudzeni.
-Ko lūri?Nēesi redzējusi ka kāds skūpstās?-Viņa dzēlīgi jautāja.
-Tu biji mana draudzene!Un tu mans pusis! Kā jūs to varējāt?-Es kliegdama jautāju un aizskrēju prom.

Pēc nedēļas.
Esmu kļuvusi par klases apsmieklu.Visi smejas par mani.Man nav draugu ja neskaita vienu meiteni Mariju kura mani kaut cik atbalsta.Pa nakti sāk rādīties vēl vairāk murgu.Vecāki uz gadu aizbraukuši prom.