Jauniņais.

Piedošana.

-Labrīt!
Mēs abi ātri piecēlāmies.Tas bija Leons.Bet pirmo ko pamanīju bija tas ka esmu apķērusi Nailu.
-Labrīt Leon.
-Es laikam iešu-Noteica Nails un aizgāja prom.
-Es iztraucēju?
-Nē....varbūt....
-Ok.
Es piecēlos un sāku ķemmēt matus.Visu laiku jutu ka viņš uz mani skatās.
-Ko?
-Eee....aaa..ko?
-Kāpēc tu uz mani skaties?
-Jo tu esi skaista!
-Paldies.
-Lūdzu.
-Laiks doties mājās.
-Tulīt.Ļaij tikkai pārğērbties man.
-Protams.
-Emm....aizgriezies...lūdzu...
-Protams.
Viņš aizgriezās bet kad novilku topiņu es jutu viņa skatienu.
-Esmu gatava!
-Tad ejam.
-Ejam.
Mēs izgājăm no istabas un devāmies uz mašīnu.Uz sēdekļa gulēja rozes.
-Kam tas?
-Tev protams!
-No kā?
-No manis!
-Ouu.Paldies.
-Lūdzu.
Iestājās klusums. Mēs parbraucām mājās
No mājas prētī skrēja māte ar tēvu.
-Meitiņ?Tev viss labi?
-Jā.
-Tad labi.Nāc iekšā.
-Ok.
Mēs iegājām mājā.Tur mani gaidīja Tara.
-Ko tu te dari?
-Vēlējos tev atvainoties.
-Ok.
-Piedod lūdzu.Es biju pilnīga losene.Piedod!
-Nuuu.....
-Lūdzu..
-Labi.
-Paldies.-Viņa priekā iekliedzās un apķērās man ap kaklu.-Līza ar Aleksu izšķīrās.
-Unn?
-Mhm...
Kopš tās dienas mēs bijām labākās draudzenes.
Viņa bieži palika pie manis pa nakti un mēs skatījāmies filmas ,spēlējām spēles un daudz citu blēņu....līdz aizmigām....