Jauniņais.

Solījums.

Es nezinu cik ilgi sēdēju pie viņa bet kad atvēru acis viņš bija nomodā.
-Sveiks.....tavi vecāki...
-Es zinu.Tev nevajadzētu šeit sēdet.Ej mājās.
-Nē es nevaru tevi atstāt.
-Kada jēga tev no invalīda?Ej dzīvo normālu dzīvi.
-Bez tevis man normālas dzīves nebūs.
-Sasodīts vācies m**ka!-Viņš uzkliedza man un meta ar spilvenu.
Es pagriezos un aizgāju.Ejot es nepārtraukti raudāju.

<Alens>

Es biju pilnīgs muļķis.Kā es varēju viņu aizskart?Viņa gribēja man palīdzet bet es....
Kā lai es viņu atgriežu?Es pasaucu ārstu un viņš apsolīja viņu atrast.Ilgi nevajadzēja gaidīt.Viņa ienāca pa durvīn un nostājās pie gultas.Acīmredzot viņa bija raudājusi.Es piecēlos un apskāvu viņu.

<Selina>

Viņš apskāva mani un es viņu.Mēs ilgi tā stāvējam.
-Sel?
-Ja?
-Apsoli ka nemūžam nepametīsi mani.
-Es dodu tev savu solījumu.