Jauniņais.

Laime.

Es aizgāju šodien pie Alena un viņš visu izstāstīja.
-Saproti viņa ir vienkārš m**ka.
-Jā.
-Tu man piedosi?
-Protams.Es tak apsolīju ka nemūžam tevi nepametīšu.
-Paldies.
Viņš apskāva un noskūpstīja mani.
Laikam jau šī bija labākā diena pasaulē jo pēc mēneša uzināju ka esmu stāvoklī no viņa.Viņš ļoti uztraucās par mani un es viņu sapratu jo bērnu dzemdēšana nav nieks.Var notikt jebkas.
Bet nu vienmēr jādomā pozitīvi vaine?
Pēc mēnešiem mums piedzima meitiņa un dēls.Viņi bija ļoti skaisti.Dzemdības ritēja labi.
Alens bija ļoti laimīgs.Viņš sāka strādat ļoti daudz un mēs kļuvām bagāti.Bet nu nejau naudā laime.Laime ir tas ka mēs esam kopā un mums ir bērni.Ko vēl var vēlēties?
Vecāki atnāca pie mums un lūdza piedošanu.
Mēs piedevām jo negribejam būt ienaidnieki.
Viņi kļuva par vecmāmiņu un vectētiņu mūsu bērniem.Šī laime bija pasakaina bet ne ilga jo notika tas...