Mājas kopšana.

200 33 2
                                    

Pēkšņi iečīkstējās durvis un pa tām ienāca meitene manā vecumā.
-Sveika dargumiņ,mani sauc Jana.
-Jana kāds prieks tevi redzēt.Ko tu te dari?
Ierunājās Seitans.
-To pašu ko tu.Ka tevi sauc?
-Serilla.
-Skaists vārds.Zini?Tev ir neparastas acis un tu man kādu atgādini.
-Man tas pats.
Atbildēja Seitans.
-Es arī gribu ēst.
Viņa pienāca un paņēma sviestmaizi.
-Man ir 18 gadi.Tev?
Viņa jautāja.
-Arī.
-Man patīk kārtība.Tev?
-Arī.
-Nu lūk.Tatad sadzīvosim.
-Jap.
-Jana tā bija mana sviestmaize.
Seitans dusmīgi nomurmināja.Es sāku smieties.Neko neteigdams viņš pienāca pie manis un iegodās manā sviestmaizē.Tagad smējās Jana.
-Mana sviestmaize.
-Bija tava tagad mana.
Seitans smejoties teica.
-Nu ko bērni laiks iet strādāt.
Ierunājās Jana.Mēs abi pamājām un devāmies uzkopt māju.

<Seitana skata punkts>

Es uzkopu māju un atcerējos Fenilsi.Man viņa pietrūka.Viņa nomira bet es atdzīvojos tikkai tāpēc jo es biju varenais Sātans.Tā noteikti nebija laime.Dīvainā kārtā kautkas mani pievilka pie Serillas.
Viņa bija jauka meitene un ātri sapratās ar Janu.Parasti visi kuri iepazinās ar Janu kļuva par viņas ienaidniekiem.
Tagad mēs visi uzkopjam māju.Nespēju noticēt ka es to daru.

Bīstamā Mīlestība 2Tahanan ng mga kuwento. Tumuklas ngayon