Mēs ar Martu bijām laimīgas, jo rīt bija tā diena kad mēs pārvācamies uz Norvēğiju - uz jauno māju ko vecāki nopirkuši... Nu vismaz es biju laimīga...bet vienmēr zinu, ka visu ko izjūtu es izjūt arī Marta, jo mēs tomēr bijām dvīnes ☺ Nu labi - varbūt tomēr bija mazliet skumji pamest skolu un draugus šeit...; visvairāk mums pietrūks Kristiānas, jo mēs trīs bijām labākās draudzenes 😢 Bet gan jau mēs Norvēğijā atradīsim sev jaunus draugus 😄
Mūsu brālim Aleksam te īstu draugu nebija tāpēc viņš nemaz neskuma. Viņš bija sajūsmā kad uzzināja ziņu par pārcelšanos, un liekas arī tagad viņa emocijas nebija mainījušās 😉
Somas bija sakārtotas un mēs visi devāmies gulēt.
No rīta mani pamodināja mammas balss no virtuves: Celieties bērni!
Alekss ātri vien jau bij piecēlies, sağērbies un devās ēst, bet es ar Martu vēl domājām ko vilkt...
Mamma: Marta,Ieva, nāciet ēst! Ja jūs vēl ilgi taisīsieties mēs nokavēsim lidmašīnu!
Tad mēs ar Martu diezgan ātri jau bijām gatavas. Tad mēs paēdām brokastis un devāmies uz lidostu. Es biju satraukta (bet tas bija priecīgs satraukums 😊). Kāpēc tā? - Pirmkārt, tikko iekāpu lidmašīnā un šī ir pirmā reize, kad lidošu; otrkārt - nespēju sagaidīt, kad ieraudzīšu jauno māju...
YOU ARE READING
Māja Norvēğijā
HorrorDvīņu māsas Ieva un Marta ir daļa no Lapiņu ğimenes. Meitenēm ir 15 gadi. Meitenēm ir arī brālis - viņu sauc Alekss un viņam ir 9 gadi. Viņi kopā ar vecākiem ir nolēmuši pārcelties uz Norvēğiju un nopērk tur māju... Mājā notiek dažādas dīvainības un...
