Bīstamā Mīlestība 2

Murgs vai realitāte?

Es krītu.
Es kritu tumsā.
Tumsā no kuras nevar atgriezties.
Es zināju ka tas ir tikkai murgs bet viss likās tik īsts.
Bija sajūtu ka es kritīšu mūžību bet tad es sajutu vēsu pieskārienu un..........
-Aundreja tu vienreiz celsies?
Manas acis atsprāga vaļā un es pamanīju ka pār manīm ir noliekusies Jana ar diezgan neapmierinātu sejas izteiksmi.
Un tad es atcerējos.
Svētdiena.
Diena kad mēs ar Janu no rīta dodamies iepirkties.
Es strauji piecēlos un izrāpos no gultas.
Piegājusi pie spoguļa es nopētīju sevi.
Uz galvas man bija savēlies matuērkulis kur putni varētu taisīt ligztu.
Paņēmusi ķemmi es izķemēju savus garos vijīgos matus un uzvilku baltas pieguļošas bikses un krekliņu uz kura bija rakstīts "I love you"
Paķēru kedas un noskrēju lejā.
Aiz manis skrēja Jana.
-Eww princesīt ko tu tik nerunīga?
Jana jautāja kad biju iegājusi virtuvē.
-Nav noskaņojuma.
Es vēsi atraucu un devos prom.
Jana ar muti vaļā palika stāvam bet tad atjēgusies pieskrēja pie manis.
-Gribi iepazīstināšu tevi ar savu puisi?
Viņa viltīgā balsī jautāja.
Es pasmaidīju un piekritu.
Pēc neigla laika mēs pietuvojāmies pie tuvākās kafejnīcas kur mūs jau gaidīja Janas puisis.Iegājušas iekšā mans skatiens pieklïda pie kāda puiša.Viņam bija ogļumelni mati un neparasti violetas acis.Pats puiša augums bija labi veidots un tikpat labi varēja piederēt kādam modelim.
-Eww......tev viss ok?
Jana uztraukusies vaicāja.
-Tu vienkārši tā skaities uz manu puisi itkā viņš būtu pasaules brīnums.
Viņa turpināja.
-Piedod es aizskatījos...
Klusi noteicu un sekoju Janai.
Piegājušas pie mūsu galdiņa Jana sāka mūs iepazīstináts.
-Aundrej šis ir Ferenado...Ferenādo šī ir mana.............Aundrej!!!
Nepabeigusi savu teikumu Jana izkliedza manu vārdu jo lēnām es jutu ka zaudēju samaņu un tieši tad kad mans ķermenis gatavojās krist divas rokas mani apķēra neļaujot man nokrist.
Divas violetas acis bija pēdējais ko redzēju pirms tumsas.