You Should Be Going

Jauna dzīve...

Dita izvilka no ledusskapja šampanieša pudeli. Greisonam uzreiz iedarbojās brāļa instinkti.
"Dita, tev ir sešpadsmit."
"Come'on! Tu nopietni man neatļausi pat šampanieti kopā ar jums iedzert?"
"Nē neļaušu."
Es iesitu viņam pa plecu. Viņš paskatijās uz manis, nopūtās un teica...
"Labi... BET daudz nē."
Atkal iebikstiju viņam pa plecu.
"LABI labi... cik gribi tik dzer. Bet tik tiešām nepiedzersimies."
Palīdzēju visiem ieliet šampanieša glāzi. Bija laiks uzsaukt tostu. Diemžēl es nemāku teikt 'fancy' tostus, tapēc Greisons to izdarija manā vietā.
"Es uzsaucu tostu, lai Roza vienmēr paliek tāda kāda ir...Gudra, drosmīga un skaista! Par Rozu!" Viņš pacēla glāzi.
"PAR ROZU!" Visi iesaucās un pacēla glāzes.
Es nosarkusi pacēlu glāzi. Visi saskandinājām un apsēdāmies. Visi smējāmies un pavadijām labu laiku. Amēlija bija sagatavojusi uzkodas un vēl vienu šampanieša pudeli, jo viena pudele uz sešiem cilvēkiem bija par maz. Vakarpusē es atprasijos uz 10 min ārā. Izgājusi uz terases paskatijos uz saulrietu. Uz terases izgāja Kima. Nostājās man blakus.
"Tu neteici ka tev ir māsa.." Kima teica.
"Es negribēju par to runāt, jo domāju ka viņa ir mirusi."
"Nu labi labi...Roza?"
"Nu?"
"Emm..Man tev ir viens, jautājums."
"Nu saki taču!" Pasmējos.
"Endrū, viņš var atbraukt?"
"Kim! NU BET PROTAMS!" Sāku smieties.
"Fuu... baidijos ka pateiksi nē, un tad sanāktu tāda diezgan awkward situācija. Labi, es pazvanīšu viņam." Viņa teica un aizgāja.
Nedaudz vēl pastāvēju un devos uz istabu. Vēlāk norunājām ka Endrū un Kima gulēs uz viena no izlaistajiem dīvāniem. Amēlija un Lukass var pagulēt uz otra dīvāna un Dita savā gultā. Es ar Greisonu gulējām savā gultā. Greisons mani apķēra. Es nevarēju aizmigt.
"Viss kārtībā Rožuk?" Viņš jautāja.
"Jā..vienkārši, kopš es esmu ar tevi es esmu mainijusies...Uz labo pusi protams. Es vienkārši domāju.. Ko mamma par to teiktu. Es domāju ka viņa būtu laimīga..." Ar asarām acīm teicu.
"Neraudi..Tava mamma ar tevi lepojas. Viņa nav tevi pametusi."viņš mani mierināja.
"Greison? Kad tu iepazīstināsi mani saviem vecākiem?" Jautāju..
"Tu gribi satikt manus vecākus?" Viņš jautāja uzsmaidot.
"Nu jā.."
"Ko tu teiktu ja mēs rīt aizbrauktu pie viņiem?"
"Tas būtu burvīgi..." Uzsmaidiju un iemigu.
No rīta pamodos, izkāpu no gultas un iegāju vasistabā. Uzliku vieglu make-up un gāju uz viesistabu. Nolēmu izjokot pārējos tapēc paņemot marķieri visiem uzzīmēju biezas uzacis un ūsas. Taisiju brokastis un dzirdēju ka Kima mostas. Viņa aizgāja pie spoguļa.
"ROZAAAAAAAAAA!" Viņa bļāva. Viņa pieskrēja pie manis un sāka mani kutināt.  Mēs pamodinājām pārējos un tad visi skrēja mani kutināt izņemot Greisonu. Viņš nesaprata kas notiek.
"GREISON! PASKATIES UZ SAVAS SEJAS!" Bļāva Amēlija. Viņš paskatijās spogulī un tad pievienojās pārējiem. Kad beidzām, palīdzēju nomazgāt visiem marķieri un aizvedām visus pa mājām. Uzzināju kur dzīvo Amēlija. Viņai ir plašs trīsistabu dzīvoklis, lielā ēkā. Vēlāk Es, Greisons un Dita krāmējām mantas. Attālums no mums un viņu vecākiem ir 362km tapēc ceļā jāpavada gandrīz 4 stundas.

Kad bijām klāt, es izkāpu no mašīnas. Man priekšā bija trīsstāvīga villa. Pa tās durvīm iznāca jauna sieviete ar savu vīru. Viņi pienāca pie mums. Dita viņus apskāva.
"Mammu, tēti, iepazīstaties, tā ir Roza. Mana meitene." Greisons smaidija.
"ĻOTI liels prieks iepazīties! Mani sauc Natālija." Teica sieviete.
"Mani sauc Henrijs." Teica sievietes vīrs.
"Man arī ir TIEŠĀM liels prieks iepazīties!" Atbildēju.