You Should Be Going

Realizējam Plānu.

No rīta pamodos un Greisona blakus nebija. Viņš bija uz terases un runāja ar kādu pa telefonu. Es apsēdos uz dīvāna. Viņš beidza runāt un iegāja iekšā.
"Labrīt Rožuk..labas ziņas! " viņš iedeva man buču. "Maniem vecākiem tu ļoti patiki. Viņi uzaicina tevi uz nākošo Ģimenes pasākumu."
"Kas tas tāds?" Jautāju.
"Mēs reizi gadā veidojam pasākumu kur sabrauc visi radinieki. Tā kā tu esi mana meitene, tu tiec ielūgta." Teica Greisons.
"Wow! Es ar lielāko prieku aizbrauktu!"
Pamodās Dita. Viņa izspūrusi iznāca viesistabā un sāka smieties.
"Kas tev kaiš?" Greisons jautāja.
"Tavi mati..." viņa smejoties mēģināja pateikt.
Es paskatijos uz Greisona matiem un arī sāku smieties.
"Nostrādāja!" Dita teica.
"Kas nostrādāja? Kas ar ar maniem matiem?" Greiss jautāja ejot pie spoguļa.
"Tu man neatļāvi, es tev atriebos." Dita smējās. Es arī pasmējos un tad spēlēju savu plānu.
"Ko Greiss neatļāva?" Jautāju.
"Neko!" Greiss atbildēja. Viņš piegāja pie spoguļa.
"DITAA! MANI MATI IR...B..BLONDI!" Viņš bļāva.
"HAHAHAHAHAAAAHAAAA!" Es nevarēju beigt smieties.
"LABI! Tas ir labāk nekā tu mani neklausi. Tagad pazūdi no viesistabas. Tev paveicās ka man piestāv." Sākām visi smieties.

*22.00*
"Es aizbraukšu līdz veikalam. Gribu augļus." Teicu.
"Es līdzi!" Dita iebļāvās realizējot manu ideju.
"Es arī..Man vajag šokolādi." Teica Greisons. Man sāka pukstēt sirds.
"Es nopirkšu, bet tu piekārto māju. Man tev būs pārsteigums!"
"Aah...nu labi." Viņš nopūtās.
Mēs izgājām no mājas. Piebraucām pie Kimas un visu sarunāju. Atvadijos no Ditas un novēlēju labu laiku, kā arī iedevu naudu biļetēm. Izmaksāju biļeti arī Kimai. Aizbraucu līdz veikalam, sapirku pārtiku un braucu uz mājām. Greisons jau nāca pakaļ maisiņiem, kā izdzirdēja ka ienāku iekšā.
"Kur Dita?" Viņš jautāja.
"Viņa ir pie Kimas." Atbildēju.
"Ko viņa tur dara?!"
"Iepazīstas ar Kimu. Viņa gribēja uzzināt vairāk par mani. Viņa grib zināt arī citu viedokļus par mani. Kapēc tu tā satraucies?" Jautāju, bet zināju atbildi.
"Vienkārši prasu..." viņš atbildēja.
"Apsoli ka nedusmosies!" Es teicu apskaujot viņu.
"Ko tu izdariji?"
"Apsoli!" Es nostājos viņam priekšā.
"Apsolu ka nedusmošos. Stāsti!"
"Dita ir kopā ar Kimu...Katy Perry koncertā."
"KO?! TU VIŅU PALAIDI? TU VISPĀR DOMĀ AR GALVU?! VIŅA NEVAR TUR ATRASTIES!" Viņš man uzbļāva, paķēra jaku un aizbrauca. Es paliku stāvam šokā.

~Ko viņš ar to domāja -"viņa tur nevar atrasties!"
Kas viņai var notikt?~

Es prātoju pie sevis par Greisa pateiktajiem vārdiem. Apsēdos dīvānā un iemigu. Pamodos no tā ka aizcirtās durvis.
"Dita! Es tev strikti noteicu ka NEVAR! Kas tev lika domāt ka es mainīšu domas?" Greisons dusmīgs teica.
"LAID MANI VAĻĀ!" Dita vēl dusmīgāka teica. Viņi iegāja istabā un Greisons turēja Ditas roku. Viņš atlaida viņas roku un viņa aizskrēja uz savu istabu aizcirsdama durvis. Greisons paskatijās uz manis.
"Kā tu viņu atradi?" Es jautāju.
"Ir ĻOTI viegli atrast ātrās palīdzības mašīnu pie durvīm, un Ditu sēžam mašīnas aizmugurē!"
"Kas notika?!"
"Dita nevar atrasties lielā burzmā un mazā telpā. Viņai ir kaut kas līdzīgs klaustrafobijai, kas izraisa lēkmes. Tapēc es viņai neatļāvu. Nākošreiz LŪDZU klausat mani. Skaidrs?" Viņš teica un aizgāja uz guļamistabu.

~NEEJ ROZA! VIŅŠ IR DUSMĪGS!
Neej, neej, neej...
KO TU SĒDI EJ TAČU!~

Pieklauvēju pie mūsu guļamistabas durvīm. Iegāju iekšā un Greisons bija iekārtojies un aizmidzis. Aizgāju pie Ditas.
"Piedod ka tā sanāca."
"Es esmu vainīga, neatvainojies. Ja es tev būtu pateikusi par manu 'slimību' tad tu arī mani nelaistu." Viņa teica.
"Laikam jau."
"Manis dēļ arī Greisons ir dusmīgs. Roza, es gribu palikt viena. "
Es izgāju ārā no istabas. Kima necēla klausuli. Laikam jau viņa palika koncertā. Saklāju dīvānu un gāju gulēt.
No rīta pamodos un atrados savā gultā. Greisons bija mani apķēris un negulēja.
"Es domāju ka esi dusmīgs uz manis..." noteicu un cēlos augšā.
"Uz Ditas, ne jau uz tevis." Viņš atbildēja un ievilka mani atpakaļ gultā, apķerot mani.