Tā bija saulaina diena. Zaļajā mežā ielauzās gaišie saules stari , tie nosēdās uz sūnu paklāja un aizmiga. Visapkārt bija iestājies klusums- putni nečivināja, vējš nekliedza, dzīvnieki jau sen bija pametuši savas mājvietas un jau bija tālā gabalā.
Patiesībā- šeit putnu nebija, vējš te neuzdrošinājās ienākt, dzīvnieki šeit jau vairākus gadus neapmetās uz dzīvi . Tikai saules stari šeit katru rītu šeit aizmiga. Agrāk šī vieta bija pilna un apdzīvota. Bet tad viss mainījās.
Kārtējo nakti es pamodos no viena un tā paša murga. Kā jau katru nakti palūkojos uz pilnmēnesi un noskatījos uz krītošajām zvaigznēm.
No rīta smalkie saules stari iespīdēja manās acīs. Es saviebos, piecēlos un palūkojos spogulī. Jau atkal man pretī raudzījās tā pati meitene ar rudajiem matiem, breketēm, vasaras raibumiem un tievo augumu. Es atkal jau savilku savu seju neapmierinātā grimasē un atstutējos pret balto sienu. Nošļucu uz grīdas un pievilku ceļus klāt sejai.
Autorīte: Kate
YOU ARE READING
,,Noslēpumu Mezglā"
FantasyOdrijas dzīve šķiet vienmuļa un bezkrāsaina, līdz viņa ierodās Apburtajā mežā. Mežs ar vienu burvju pieskārienu pārvētās apdzīvotā pilsētā, itkā atgriežoties atpakaļ laikā. Laikā pirms 500 gadiem. Šķiet cilvēki šajā pilsētā dzīvo citu laiku, atšķirī...
