Jauniņais.

Sāpes

Bija pagājis jau krietns laiks.
Pavisam nesen es izgāju no bērnama.
Liekas beidzot esmu brīva bet nē....
Šeit plašajā pasaulē man nav neviena.
Ne vecāku ne draugu bet..........
Man ir Dāriuss....
Mēs nolēmam ka dzīvosim visu mūžu kopā bet......
5 mēnešus atpakaļ viņu pieņēma vecāki un viņš devās prom...
Atstājot mani. Vienu.
Tagad es dodos pie viņa.
Bērnama direktore man iedeva viņa adresi.
Tas bija mīļi.
Pēdēja laikā mēs ar viņu bijām kļuvušas tuvas.
Dīvaini bet tā nu tas ir.
Es nogriezos pa labi un nonācu pie lielas mājas.
Lēni es piegāju pie durvīm un nozvanīju pogu.
Pagāja krietns brīdis līdz durvis atvērās un pie tām stāvēja meitene.
Glīta meitene ar īsiem gaišiem matiem un zaļām acīm.
-Kas tu esi?
Viņa noprasīja.
-Emm kur Dāriuss???
Es klusi pajautāju.
Nepagāja ne minūte ka pie durvīm parādijās viņš.
Mans Dāriuss.
-Dāriuss...es...
-Kas tu tāda?ko tu te meklē?vācies!
Tas bija tas ko viņš man atbildēja.
Likās mana sirds salūzt.
Viņš...tas kurš man uzdavināja davānu ...viņš kurš apsolīja būt ar mani kopā.....
Pār vaigiem man sāka ritēt asaras.
Es pagriezos un skrēju.
Skrēju cik vien kājas ātri nesa.
Bet tad no kaitkurienes uzradās auto.
Es sajutu grūdienu no aizmugures un es kritu.
Smags svars mani novilka nedaudz nost no ceļa un tad es sajutu sāpes pārejam pāri manām kājām.
Un tad.....
Un tad nebija itin nekā.....

Es atvainojos ka tik īsa daļa.....
Bet nākošā būs garāka.

Kā jūs domājat kapēc Dāriuss tā izturējās?
Kas bija tā meitene?
Kas bija tas kas pagruda Delinsiju lai viņu nenotriektu auto?
Vai Delinsija vispār izdzīvos?

Lūdzu atbildiet uz jautājumiem....