Jauniņais.

Viņš un viņa.

-Bļāviens mosties tak!
Pie sacas auses izdzirdēju pazīstamu balsi.
-Ko elle tu te dari?
Es nokliedzos.
Dominiks tiešām bija nejauks.
-Nu vispār jau šī ir mana māja....un vispār tagad jau ir 12:45
Viņš noteica un apgūlās man blakus.
-Kā lūdzu?Vispār es durvis aizslēdzu!
Es uzmetu ātru skatienu pulkstenim.
Jup bija 12:45
Nu nu jau 12:46
-Nu vienas jā bet otras?
Viņš smīnot noteica.
Pagāns....
Pavisam aizmirsu ka šeit ir divas durvis..
Ar vienu grūdienu es izmetu Dominiku no gultas un viņš ievaidoties nokrita.
-Auč!Par ko?
Viņš jautāja un piecēlās kājās.
Viņa tumšie mati bija izpūruši un acis miegainas.
-Par to!
Es ņēmu spilvenu un iemetu viņam.
Un tad sākās....
Lielā spilvenu kauja.....
Lielāko daļu kaujas es zaudēju.
Kad es centos iemest viņam ar spilvenu mans spilvens aizlidoja uz durvju pusi un tieši tajā momentā durvis atvērās un pa tām ienāca......
Tā pati meitene kas bija pie Dāriussa...
Manaa acis iepletās.
Es automātiski pakāpos uz atpakaļu.
Laikam jau Dominiks saprata ka kautkas nav kārtïba jo jau nākamajā brīdī atradās man blakus.
-Eu viss kārtībā?
Viņš noraizējies jautāja.
-Viņa....viņa ir Dāriussa meitene...viņa.....
Es meiğināju ko teikt bet man nesanāca.
-Ko?
Viņš jautāja un uzmeta drūmu skatienu meitenei.
-Neklausies ko tā trakā runā.
Meitene noteica un centās aizdabūt Dominiku prom no manis.
Man pietika.
Atbrīvojoties no Dominika tvēriena es skrēju prom.
Prom no visa.
Es izskrēju ārā no mājas un devos uz parku kur mani neviens nemeklēs.
Tikusi pēc iespējas klusākā vietā es apsēdos uz soliņa un raudāju.
Man sāpēja.
Man ļoti sāpēja.
Es mīļēju Dāriussu bet viņš.....
Viņš mani nodeva un tagad Dominiks....
Dominiku es nevainoju.
Viņu pat es nepazinu.
Nezinu cik ilgi es tur sēdēju bet ārā sāka līt lietus.
Ieskatoties pulkstenī sapratu ka ir 15:06
Jammm.......
Un tad es sajutu siltu apskāvienu no muguras.
Divas rokas mani maigi apskāva.
Apmetoties riņķī sapratu ka roku īpašnieks ir Dominiks.
Viņš dāvāja man vārgu smaidu.
Apsedzis mani ar savu jaku viņš iečukstēja man ausī.
-Ejam mājās.
-Nē.
Es atbildēju.
-Bet tu saslimsi....
Viņš noteica.
-Tu arī.
Es pateicu un tad atjēdzos.
Dominiks stāvēja slapjš vienā kreklā.
-Ak tu mūžš Dominik tu tak saslimsi!
Es iekliedzos un paķērusi viņa roku devos uz māju pusi.
Ejot uz mājām uz ceļa pamanīju divus cilvēlus skūpstamies.
Tas bija viņš un viņš.
Dāruss un............
Dominikam to ieraugot viņš saspieda manu roku un veda tālāk.
Varbūt Dominiks nemaz nebija tik nejauks.
Varbūt.......
Iegājuši mājā mūs sagaidīja Dominika māte.
-Mans dievs cik jūs slapji!Marš uz istabu!
Viņa noteica un mēs uzskrējām augšā.
Pārğērbušies sausās drēbēs mēs devāmies uz virtuvi dzert siltu tēju.
Tas tik bija pasakaini.
Un cik garda tā bija.
Visu šo laiku neviens nebilda ne vārda.
Un jā mes saslimām.
Kad es klepodama gulēju gultā pie manis atnāca Dominika māte un teica lai nāku tai līdzi.
Mēs devāmies pie Dominika.
-Nu ko lec viņam blakus!Saka ka cita ķermeņa siltums var izārstēt.
Viņa noteica un aizgāju.
Sākumā domāju iet prom bet kad Dominiks piecēlās un iegrūda mani gultā es pārdomāju.
Apsegusies es iekārtojos tālākajā stūrī.
Bet ko darīja viņš?
Pielīda pie manis un apķēri mani pieglaudās man klāt un iemiga.
Likās ka es nomiršu.
Vai nu no kauna vai nu no karstuma bet....
Bt beigās pašai nemanot es aizmigu.
Un pavisam aizmirsu par Dārussu un meiteni...

Hiii!!?
Nu tad sveiki!

So kādam ir kāda doma par ko es varētu rakstīt jauno stāstu?

Jo šim stāstam būs vēl maksimums 4 daļa taka jam ja ir kāda iedeja droši rakstāt!
Vai vismaz pasakiet par ko apmēram ka piemēram Romantiku,fantaziju u.t.t.