Katru dienu ceļoties mēs nezinam, kas mūs sagaidīs bet ceram ka diena neko ļaunu nevēstīs. Mēs ieskatāmies spoguļos un ko mēs tur redzam...?! Nezināmo, kas ceļo un ceļo meklējot vietu kur apstāties un saprast ka varbūt šī ir īsta vieta.
Tad mēs dodamies uz virtuvi...un kas tad tur notiek...mēs šaubām sevi par to ko mums vajadzētu ēst un ko mēs ēdam...vai dažs labs vispār pajiet garām virtuvei un nodomā - kam man to vajag, kļūšu vel resnāks! Nopietni!!?
Kas mēs esam...stipras vai vājas!?
Mums ir jāceļas un jāturpina diena tikai ar tādu domu kā sevi iemīlēt, ko mēs esam sasniegušas un ko mēs vēlamies!
Ticiet...centieties un mēģiniet, kaut vai pamēģiniet...izdosies ja tikai pašas to vēlēsimies!!
YOU ARE READING
Stulbā Diena
PoetryNja kā vienmēr jūtos slikti un zinu kāpēc, diena sākās ar dusmăm un niknumu uz mammas. Bija jāceļas uz skolu, bet tā negribējās....Nonākot skolā ik mirklis bija savādāks......!