Sātans (slovāku val.: Satan) ir viena no augstākajām virsotnēm Augsto Tatru Hreben Bašt grēdā. Tās augstums ir 2432 m v.j.l. Uz to neved neviena marķēta taka, tomēr virsotni biežāk sasniedz tieši tūristi, nevis profesionāli alpīnisti. No Sātana paveras skaists skats uz Mengusovskas ieleju, Gerlaha un Krivana virsotnēm. Sātanam ir divas līdzīga augstuma virsotnes (ziemeļu un dienvidu), ko savieno Sarkano Noteku kore.
Virsotnes nosaukums no slovāku un poļu valodas nozīmē "velns" un ir cēlies no leģendas par nelabo, kurš slēpis dārgakmeņus Velna aizā nedaudz zem kores. Kāds gans centies pierunāt vietējo pesteļotāju, lai tas palīdzētu dārgumus atgūt, tomēr došanās virsotnē beigusies ar to, ka velns abus ir pārvērtis klints bluķos.
Lai virsotni sasniegtu, vislabāk ir doties no Štrbske Pleso ezera pa dzelteno taku garām Skoka ūdenskritumam līdz Nižne Kozie Pleso (Zemajam Kazu ezeram), kur no marķētās takas jānogriežas uz austrumiem. Tālāk seko kāpiens pa nogāzi Sātana sienas virzienā, kur sākas plats slīpums, kas ved garām šai sienai. Sekojot slīpumam, nonāksiet aizā, kas tālāk sadalās divās daļās. Izvēlieties kreiso atzaru, lai nonāktu uz Sātana dienvidu kores. Pa zāļaino nogāzi ejiet pa kreisi, lai nonāktu Sātana dienvidu virsotnē (2 stundu kāpiens).
Informācija iegūta no http:///www.summitpost.org.
***
"Bedre!" Sanita sajūsmināta iesaucās, aplūkojot atradumu. Augšupkāpiens bija visai nogurdinošs un Matīsa paziņojums, ka arī šeit nebūs vietas, kur apmesties, neiepriecināja. Tomēr atradums bija tā vērts.
"Mēs varam palikt te," meitene paziņoja un sāka nocelt no pleciem smago mugursomu.
Matīss pienāca un aplūkoja iegareno bedri. Tās forma bija gandrīz taisnstūra, dziļums zemākajā pusē pietiekams un garuma un platuma attiecība atbilstoša paredzētajam mērķim. "Gandrīz kā kapa bedre," puisis pajokoja un pievienojās somu nolikšanai.
"Pfff," Sanita nosmējās. "Drīzāk kāds ir no šejienes kaut ko izcēlis. Kādu klints bluķi?" Apkārtnē gan nekā tāda nebija, tomēr īsti cita izskaidrojuma tādai bedrei ar plakanu dibenu nebija. Lai arī apkārtnē nevienu pēc formas un izmēra atbilstošu klintsbluķi neredzēja, vieta izskatījās gandrīz kā atbrīvota kaut kam jaunam.
Matīss paraustīja plecus un ķērās pie somas izpakošanas. Vakars vairs nebija tālu, bet darāmā vēl daudz. Vajadzēja sagatavoties naktij. Sanita, pārlaidusi skatienu apkārtnei un kopumā apmierināta ar atrasto vietu, viņam pievienojās.
Pēc nogurdinošā brauciena cauri Lietuvas un Polijas ārēm viņi beidzot bija sasnieguši Slovākiju, kur atlikušais ceļš vairs nešķita ne tik garš, ne garlaicīgs. Jau braucot starp Augsto un Zemo Tatru reģioniem, skatam pavērās virsotnes. Pie plakanās Latvijas zemes pieradušajiem jauniešiem gandrīz katrs pacēlums sagādāja sajūsmu, nemaz nerunājot par majestātiskajām Augsto Tatru klinšu virsotnēm. Tās arī bija viņu mērķis jau kopš vakara pirms vairākiem mēnešiem, kad, jokojoties draugu kompānijā, tika nolemts doties šajā īpašajā braucienā. Tas bija gandrīz kā izaicinājums, kam nebija gatavs kurš katrs par tālām zemēm sapņotājs. Sanita un Matīss jau tajā brīdī saprata, ka tas ir kaut kas piemērots tieši viņiem – neatļauts, nedaudz bīstams un leģendām apvīts kāpiens vienā no augstākajām virsotnēm, ko papildinātu pretlikumīga palikšana tajā pa nakti. Bet kurš gan spēja pretoties kārdinājumam savam bucket list pievienot atmiņas par nakti pašā Sātana virsotnē? Nosaukums bija intriģējošs, un tas, ka interneta plašumos nebija grūti atrast informāciju par šīs virsotnes sasniegšanu, strauji vien pārtapa konkrētā plānā.
Viņi bija pieveikuši lielāko daļu ceļa, taču priekšā vēl bija vismaz divu stundu kāpiens līdz galamērķim. Lai arī cik drosmīga nebūtu brauciena ideja, tomēr iet pa nezināmiem kalniem bez takas tumsā jaunieši neriskēja. Viņiem nebija, kur steigties. Šodien bija 12. augusts, un Sātana sasniegšana 13. datumā būtu īpaši zīmīga. Gandrīz vai simboliska.
