Ceļš uz tavu sirdi [Jeon Jungkook]

Sākums....

Es savā nodabā sēdēju, lasīju grāmatu un dzēru augļu tēju. Nevaru koncentrēties lasīšanai, kad blakus istabā bļaustās manas draudzenes Enisa un Bleika. Tās nu gan ir nemiera ķērājas. Viņas pārāk sapriecājušās par to, ka beidzot tiks uz grupas "BTS" koncertu, kur nekad nav bijušas.
Lai nu kā, man ir vienalga, jo tā grupa mani vispār neinteresē. Pat varētu teikt, ka man viņi riebjas. Viņi visu dzīvi izjaukuši Enisai un Bleikai. Viņas runā tikai par to, cik viņi mīlīgi un seksīgi...Man pat šķiet, ka viņas drīz jau būs gatavas koncertā uziet uz skatuves un pavaicāt viņiem "Vai precēsiet mani?"
Es noliku grāmatu uz naktsgaldiņa, kas atradās tieši pie manas gultas, kura ir mana visiecienītāka vieta, kur lasīt grāmatas.
Netīšām es aizskāru savas tējas krūzes osiņu, un tā nokrita.
-Apsveicami!-Es pie sevis nočukstēju. -Vai tiešām man jābūt tādai nejēgai?-Noburkšķēju.
Istabā ietraucās Bleika.-Vai es dzirdēju kādu troksni?-viņa pavaicāja.
-Nezinu vai tu dzirdēji troksni. Tas tev pašai tā kā būtu jāzin, bet jā, man no plauktiņa nokrita tējas krūze un izlija tēja.-Es ar salvetēm susinot uz grīdas uzlieto tēju atbildēju.
-Es tūlīt atnesīšu vairāk gabaliņus salvetes.-Bleika pabļāva skrienot uz virtuvi.

***

Varbūt ir radušies jautājumi-Kur ir vecāki? Kāpēc te ir tikai draudzenes?
Tāpēc, ka Y/N dzīvo vienā dzīvoklī ar savām vienīgajām un labākajām draudzenēm. Kāpēc Y/N izvēlējās dzīvot ar draudzenēm? Tāpēc, ka ar saviem vecākiem Y/N nepaika dzīvot. Protams Y/N savus vecākus ļoti mīlēja, bet viņai nepatika tas, ka viņi ļoti bieži nebija mājās, jo bija jābrauc uz visādiem komandējumiem un citām darba lietām. Tā nu Y/N pieņēma brīnišķīgo draudzeņu piedāvājumu dzīvot piecu istabu dzīvoklī kopā ar viņām.

***

-Nu lūdzu!-Enisa un Bleika kā sadziedājušās lūdzās.-Lūdzu, mēs tiešām gribam lai tu nāc ar mums uz BTS koncertu!-Lūdzās Enisa.
-Nē!-Es nobubināju.-Man viņi nepasvisam nepatīk, jūs esat tās, kas viņu dēļ jūk prātā, bet es ne! Es pat nezinu nevienu viņu dziesmu! Es saku nē!-Ķemmējot matus atbildēju.
Draudzenes mani centās pierunāt aiziet ar viņām uz kautkādu nejēdzīgu BTS grupas konceru. -Kam man tas ir vajadzīgs?!-Es atkal nobubināju.
-Nūūū...lai beidzot saprastu kas mums patīk, un varbūt arī tev viņi iepatiksies!-Bleika atbildēja uz jautājumu, kuram nemaz nebiju gaidījusi atbildi.
Es paskatijos uz abām ar BTS apsēstajām draudzenēm un pasmējos.-Tas vispār bija retorisks jautājums!
Es sapratu, ka Bleika likās mierā un aizgāja uz savu istabu telefonā skatīties BTS bildes, kuras viņa jau bija tūkstošiem reizes redzējusi, bet acīmredzot tās viņai vēl nav apnikušas.
Enisa gan nelikās mierā. Viņa pat kļuva vēl trakāka. Viņa notupās zemē un kā mazs zīdainis apķēra manu kāju un sāka lūgties.-Varbūt Bleika padevās, bet es nepadošos kāmēr tu nepiekritīsi! Lūdzu, lūdzu, lūdzu!-Enisa spiedza.
Nu es izdomāju kā tikt no viņas vaļā.-Paklau, Enis, tu taču negribēsi skatīties kā es toletē nokārtojos?!-Es pasmējos.
Enisa saviebās.-Nu labi, ej, bet neceri, ka pēctam tevi likšu mierā!
Es gāju uz toletes pusi, bet tad žigli nogriezos pa labi, ieskrēju savā istabā un aizslēdzu durvis. -Hjuu..par mata tiesu...-Nopūtos.
Dzirdēju, kā pie durvīm klauvējas un spiedz Enisa, bet man bija vienalga. Es uzvilku pidžamu, iekāpu gultā, uzliku austiņas un sāku lasīt grāmatu.