Kritušais Eņģelis [Jimin ] (Labošanā)

14. daļa : ***

Skrēju uz Vitālija pusi ar dunci rokās. Pirms es spēju viņam durt viņš saķēra manu roku.
Vitālijs - ak meitiņ tu taisies nogalināt pašu tēvu?
Es - tu nēsi un nekad nēsi bijis man tēvs un arī nebūsi!!!
Uzliedzu viņam.
Taisijos noņemt no tās rokas audumu. Viņš sapratis mātes dunci pāvēra pret mani.
Vitālijs - nu meitiņ to tu izvēlēsies?
Jimin - laidiet! Kasandr nē nedari to!

Viņš lauzās no melnā tērptiem vīriešiem.
Es - lai vis tiktu glābts, jā tā būs mana izvēle . Lai visu vērstu par labu adošu savu dzīvību dieviem.
Jimin - Kasandr !
Viņš lauzās līdz ar asarām acīs viņš pielika pie vietas vīriešus.
Norāvu no Vitālija audumu kas bija uz viņa rokas. Sajūtu asu dūrienu vēderā.Sāķeru audumu ap savu vēderu. Vis kas bija zaudēju. Esu nolemta pareģojumam .Visa dzīve pagāja miglā tītā. Paskatījos uz Vitāliju. Karš būs sācies dēļ manis.  Ja to nenovērsīs laikus.
Es - kāpēc?
Nejūtu vairs līdzsvaru un kritu pavisam. Mirstot no paša tēva rokas. Tas bija mans liktenis.  Vitālijs skatījās uz mani ar tukšām acīm. Kādam jābūt tēvam lai viņš saprastu ko ir izdarījis. Vismaz tas notiks tik drīz. Sajutu kā kāds pieskrien man klāt.  Pēdējo reizi paskatījos uz pārējiem puišiem kuri nu jau pretojās vīriešiem. Jimin bija jau pie manis klāt .Viņa asaras tecēja man virsū. Kas nu jau nebija no svara.
Es - Jimin es mīlu tevi!

Lūdzu ņem šo un sadedzini.
Sniedzu viņam auduma gabalu kurš ir un būs nolādēts ,ja neiznīcinās . Viņš to paņēma un kādam to iedeva.
Jungkook - piedod ka neticēju
Es - piedodiet labāk man , ardievu!
Aizveru acis vēl pēdējo reizi.
Jimin - nē nesaki paliec ar mani. Dzirdi tu būsi man līdzās ,tu nedrīksti mirt sirsniņ . Tu nedrīksti!!.
Viņš pakļāva mani savā apskāvienā un pēdējo reizi uzlika skūpstu uz manām lūpām.
Jimin - sirsniņ lūdzu !
Viņš raudāja pie mana ķermeņa.Uzliku savu roku. Cik spēju un ieslīgu miegā no kura nepiecelšos.

Tikmēr kāda cita skata punktā.

Raudāju pie viņas ķermeņa. Gribu viņu atpakaļ. Lūdzu manu sirsniņ esi dzīva. Atgriezies pie manis lūdzu.
Kāds pieskrēja klāt.
- ne tas ir noticis.
Es - ja viņa ir mirusi
Raudāju. Asaras teicās par maniem vaigiem kā upes. Es vairs neredzēšu viņas smaidu, ka viņa dusmojas un nejutīšu viņas lūpas uz savām. Kāds piegāja pie manis klāt.
Kristjans - viņa nenomirs dēliņ.
Es - ko tu murgo! Ka tu vari tā runāt par viņu. Ja viņas vairs šeit nau. Viņa nekad neatgriezīsies.
Kristjans - viņa piecelsies. Viņa ir tāda kā komā. Tev tikai jātic.
Es - viņa nau nekāda komā!
Piecēlos un gāju prom no viņiem. Man jau šis vis bija apriebies. Gāju uz mūsu istabu. Iegājis istabā apsēdos pie viņas gultas. Asaras vienkārši lija un lija pat maniem vagiem.
- varu ienākt?
Es - ko tav vajag!
Tea - paklausies.
Es - arī teiksi ti pašu? Ka tu nesaproti viņa vairs nau starp dzīvajiem.
Tea - viņa atgriezīsies
Viņš nāca pie manis ar tik pat saraudātām acīm.
Tea - klausies. Ir tāda leģenda. Pirms vairāk gadsimtiem ir bijusi kāda hercogiste. Kura protams arī ir bijusi vampīre. Viņa mīlēja visu kas viņai ticēja. Ka arī viņa bija tik pat cieta kā Kasandra. Kad viņu nogalināja ar svētīto zobenu. Visi tik ļoti sēroja ka viņa piecēlās . Ko varētu teikt pa komu. Tagad saproti. Viņa to neparedzēja tāpat kā tu.
Es - bet kā ? Viņa taču nomira manās rokās.
Tea - tur jau ir tas knifs. Mīlestība dara savu.

Ceru ka patīk šī daļa. Mēģināju šo uzrakstīt kaut es zaudēju sev tuvu cilvēku. Zinu ka šī ir tik nesakarīga daļa, bet negribēju šo stāstu pārāk ātri beigt. Paldies ka esat man!💚💚💚