Mana dzīve ir nožēlojama. Es ienīstu savu dzīvi. Man visi cilvēki uzbāžas, ko es tādu esmu izdarījusi? Vai nebūtu vieglāk visu izbeigt?
Tad Mersija nodomāja kad beigs savu dzīvi.... Viņa aizgāja uz vannas istabu un iedzēra tabletes, tās viņa taupīja gadījumos kad viņa vairs negribēja dzīvot. Viņa bieži domāja par pašnāvību, bet šinī mirklī viņai viss apnika. Viņa zināja, ka tabletes iedarbosies pēc pus stundas tāpēc izdomāja uzrakstīt atvadu vēstuli vecākiem.
MĪĻIE VECĀKI!
Nu es izdomāju, ka dzīve, ja es dzīvošu nebūs dzīve, tā ir pārāk smaga, es negribu to. Paldies jums par visu, par to kad rūpējāties par mani šos 16 gadus, bet nu man laiks iet. Lūdzu neskumstat, bet tā man būs labāk. Es jūs ļoti mīlu.
Mersija raudāja rakstot šo vēstuli. Bet nu šīs asaras bija neatliekama dienas sastāvdaļa. Viņa aizgāja atpakaļ uz vannas istabu un iekāpa vannā. Un tā Mersija pirmā dzīve ir beigusies....
Pēkšņi Mersija pamodās mazā, drūmā istabiņā. Viņa atvēra acis, un apskatīja kur viņa atrodas. Viņa domāja kad atrodas Paradīzē vai kaut kur citur, bet viņa bija pārliecināta kad viņa neatrodas tur kur jābūt. Viņa neko vairs neatcerējās par sevi. Viņa neatcerējās ne kā viņu sauca, ne kā viņa te nokļuva un ne to kas viņa vispār ir. Viņa piecēlās sēdus, tad pēkšņi ienāca kāds vīrietis.
"Sveika, Mersija, kā jūties?" vaicāja Vīrietis.
Mersija nezinošā balsī atbildēja:" Kas jūs esat?"
"Baidos, ja pateikšu ,tad tu nožēlosi, kad jautāji man," turpināja vīrietis "tāpēc es tev neteikšu!"
"Tad vismaz es varu uzzināt kur es atrodos, man vajadzētu būt mirušai" vaicāja Mersija.
Vīrietis mirkli nogaidīja un tad teica:" Tu esi speciālā organizētā grupā, kur mēs atdzīvinam cilvēkus kuri uztaisīja pašnāvību."
Tad Vīrietis piegāja pie Mersijas tuvāk un iečukstēja viņai ausī:" Viss būs kārtībā, tu esi drošībā!"
Vīrietis izgāja no istabas. Mersija iegūlās gultā un aizmiga. Pēkšņi ienāca kāda sieviete un teica, kad jāiet viņai līdzi. Tā viņas abas gāja uz kādu lielāku telpu, un izrādījās,ka ir arī vēl bērni kuri bija uztaisījuši pašnāvību. Tur viņi gaidīja kādu cilvēku, vismaz tā teica cilvēki kas uz to telpu aizveda viņus. Pie Mersijas pienāca kāda meitene.
"Sveika, tātad tu arī taisīji pašnāvību ja? Jautāja meitene.
"Jā, ko mēs te darām?" Vaicāja Mersija.
" Tātad tu esi nesen te nokļuvi" turpināja Meitene " Mani sauc Patrīcija un es te esmu jau kādu laiku, precīzi nepateikšu."
"Aizejam uz kādu klusāku vietu!" Teica meitene.
Ja šī daļa šajās 2 zvaigznītes ( zinu jā kad maz) tad iznāks 2 nodaļa.
