Mani no pārdomām izsita sitiens pa dēniņiem. Mana galva sasniedza asfaltu. Es redzēju gaismas tuneli un pēkšņi mani kāds modina. Redzēju trīs vīriešus maskās, kas bija ļauni noskaņoti, mani pārņēma bailes. Pēkšņi vidējais ierunājās.
- Nebaidies, mēs tevi nenogalināsim, mums ir vajadzīgas tavas asinis. - es neko nevarēju pateikt, jo manā mutē bija iebāzta veca lupata. Tad visi pagriezās un devās prom. Es apskatīju apkārtni, lai varētu izdomāt kā izbēgt. Šī istaba bija tumša un šeit nekā nav. Žēlīgi nopūtos, bet tad atcerējos ka Tae pastāstija, ja zin kāda vampīra īsto vārdu, tad var viņu pasaukt. Tā kā nezināju Alias vārdu, tad trīs reiz nosaucu Tae vārdu.
-Demion!
-Demion!
-Demion!
Tad acu priekša pamanīju Tae. Kurš man palīdzēja ar virvēm.
-Paldies!- tad pēkšņi viņš mani pārmet par plecu un mēs ātrā ātrumā devāmies uz mājām. Redzēju ka mēs attālāmies no ēkas , kur mani turēja, varēju mierīgāk elpot. Tad nezinot, es iegrimu saldā jūrā ,bet kad pamodos sapratu, ka esmu pie Alias mājā, bet Tae gultā un nolēmu celties pamanīju, guļošu viņu krēslā. Klūsām aizgāju uz virtuvi, kur Alia jau dzēra kafiju.
-Labrīt, guļoša guļava!-
Pacēlu uzaci un uztaisīju tēju sev arī. Tad virtuvē iegāja mans bruņinieks. Pasmaidīju, lai izrādītu kādu pieklājību.
-Kā gulēji Roz?
-Kā nosista.
-Kā nosistu mums nevajag!-dažreiz vēlos iesist viņam pa ribām.
-Labāk pastāsti, kā tur nokļuvi.-
-Labi gāju pēc darba uz mājām, tad kāds man iesita pa dēniņiem un ,tad es tur pamodos , un pamanīju trīs "vampīr-puišus." Kuriem bija maskas.
-Sejas varēsi atpazīt?
-Es teicu ka ne, un vispār paldies ka mani izglābi!
Pašu piemīlīgāko smaidu uztaisīju.
-Roz šodien tu uz darbu neiesi paliksi ar savu bruņinieku mājās.- viņai par spīti duck face vienmēr nostrādā .
-Labi, bet mājas arests tik un tā.-
-Es viņai sadošu, mājas arests, es vienmēr tiku ārā no mājas arestiem.- Es nejokoju.
Tagad bija Tae iespēja runāt.
- Ko darīsim skaistulīt?-
-Es tulīt sadošu pa tavu piemīlīgo ģīmi!
-Tad tu atzīsti ka esmu piemīlīgs priekš tevīm?
- Ej ellē!
Aizgāju uz dušu , pēc dušas skatījos visādus garlaicīgos seriālus. Tad Fēlikss man aizver acis un kaut kur ved. Kad acis atvēru acis manā acu priekša stāvēja, gara gaiši zila kleita. Iekliedzos un apskāvu Tae .
-Paldies, paldies, paldies!
- Nav par ko, tagad velc un ejam citādi nokavēsim!
Aizgāju uzvilkt, bet kā par brīnumu man viņa derēja .
