Alias skatpunkts
Es atstāju abus baložus mājās, drošības labad. Pati aizgāju uz darbu. Vakārā ap septiņiem, te iegāja trīs vīrieši. Es ziņkāras dēļ sāku noklausīties.
- Ja mēs neatrādīsim Rozmariju, tad mums būs beigas. Es uzzināju, ka viņa te strādā. Varbūt pajautāt kādam.
- Robert, tas ir bīstami ,ja nu, kāds paziņo policijai par mums.
- Es ar viņu kādu laiku satikos , viņa nav diez ko gudra.
- Ko tad daram?
-Es nezinu Sem.
-Es zinu, ja nu mēs Padomē izsludinām paziņojumu par viņu, ka viņa ir, piemēram, ragana. Tad viņu visi meklēs.
-Tu esi idiots, viņa ir jau feja, ja viņi nojautīs par viņas spējām, mums tiešām būs gals.
-Pazūdam, viņas šeit nav tik un tā.
Kad visi aizgāja nolēmu pazvanīt Rozei.
-Roz, te es Alia, kafeinīcā iegāja trīs vīrieši un tevi meklēja, viņi tevi meklē un tagad man jābeidz , bet lūdzu paliec mājās lab?
-Labi jau labi.
Es zinu viņu diezgan ilgi, tāpēc atprasījos no darba un devos uz mājām. Kad biju iegājusi dzīvoklī, ieraudzīju ka viņi kaut kur grasās doties.
-Kur jūs tā pucējaties?
Rozei labi izskatījās, bet es par viņu uztraucos .
Es viņai visu dzirdēto pastāstiju un, viņa pārakmeņojusies sēdēja krēslā.Tae paņēma numuru un uzvanija mūsu vectēvam.
-Mums ir problēma vai var uz dažām dienām doties pie tevīm, bet ja tur nebūs neviena vairs cita vampīra.
-Nebūs, protams braucat.
-Skaistulīt, sāc kravāt mantas, mēs braucam uz Latviju.
-Kad man būs iespēja tev iebliezt pa ģīmi labprāt to izmantošu.
Es par abiem pasmaidīju un devos krāvāties. Kad visi sakravājāmies devāmies ceļā.
