Kritušais Eņģelis [Jimin ] (Labošanā)

29.daļa: kautiņš

- ja mazā.
Viņš smaidīja ar savu pretīgo smaidu.
-labi ka man paveicās ka nav nakts.
Es - žēl gan, jo tad tas sagādātu man preiku ka tu mocies.
- skatos kā esi baigi mainījusies?
Es - ja guļot mani apzīmēja. Semuell.
Semuells - kur tie gadi?
Es - pagājuši...
Semuells pienāca pie manis uz pacēla mani aiz rīkles.
Semuells - daudzi vampīri kāro tavu nāvi... Tāpat kā es.
Viņš kārdinoši teica lai ļautos viņam. Zinot viņu es uz viņa spēlītēm neuzķeršos .
Es - Semeuell... Kne ...kne...
Centos paelpot lai viņam liekas ka es tik pat vārga kā toreiz.
Semuells - ak šīs putniņš nevar man pretoties!
Viņš ar smaidu sejā ,kircināja mani .
Es - tu esi tāds pat kā Vitālijs.
Ar reibumu teicu viņam sejā.
Viņš saspieda manu kaklu stiprāk.
Semuells - nesalīdzini man ar viņu eņģelīt...
Es - unn kkkooo tuvu mmman iiizzdaariiisii??
Knapi pateicu.
Semuells - kaut tu esi tikai sīka palaista mazgadīgā vampīre. Tu vienmēr pārspēsi mani un tādēļ es kāroju tavu nāvi...
Es - ddaaarii tooo...
Viņa rokās uzdzirstuļoja serafa zobens. Kuru viņš centās tēmēt man.
Gaidījusi īsto momentu. Viņš ar acīm ciet dūra. Izgaisu viņa priekšā un parādījos aiz viņa dzīvniekam līdzīgād muguras. Pierakstīju kā esu viņam aiz muguras. Viņš lielā ātrumā apgriezās ap savu asi un centās man durt. Izgaisu kokā.
Es - es te varētu sēdēt visu mūžu...
Semuells - ak tu sīkā maita!
Es - paldies! Bye!
Telepotejos desmit metrus prom no viņa. Brīdī gājusi. Kāds mani parāva tik stipri kā nokritu pie zemes.
Paskatījos uz īpašnieku.
Es - nopietni?
Ap mani sarosījās vairāku vampīru bars.
- ka redzi nēsi tik stipra..
Es - iespējams.., bet vai tu zini kādu kas ir stiprāks par mani?
-...
Es - nau ko atbildēt... Nu tad uz redzi.
Piecēlos un taisījos iet prom. Bet tad kāds atkal mani nolika pie zemes.
Es - var bez tā? Dibens ar sāp...
Nīdēju kā sāp mana pēcpuse.
- nedomājam kā iesi kādu reizi viena.
Es - bet tik un tā man dibens sāp.
Semuells - nu sīkā maita nāksi mani līdzi.
Es - nevaru piecelties dibens sāp...
Semuells - puiši pieceļat viņu.
Es - kliegšu ja ne tu
Semuells - Agh.
Mans ļaunais smaids parādījās sejā muhaha... Semuells padēva man roku. Ieliku roku viņā. Semuells mani paķēra tik ātri kā gandrīz nokritu atkal.
Notīrīju savas drēbes.
Es - idiots.
Nomurmināju pie sevis ko viņš laikam dzirdēja.
Viņš gribēja man paķert aiz matiem. Nu spēlītes var sākties. Muhahaa. Ātri noreaģēju viņš ar savu svaru nokrita piecus metrus no manis.
Es - kāds grib arī?
Viens otrs metās man virsū.

Vienu otru pieliku pie vietas visi gulēja pie zemes atslēgušies. Teleportējos pie mājām un tālāk gāju ar kājām.
<>
Vis ir dīvaini kluss. Aaaa sāpes. Kājas. Mugurā. Ribās. Vēderā.
<>
Nokritu sāpes locīdamies . Kāds parādījās manā priekšā.
- sveika kritusī...
Es - Imograsijēl kādēļ?
Sāpes viņam prasīju.
Imograsijēls - ak brāļa meita. Kurā nemaz nau. Interesanti.
Es - kāpēc?
Ar asarām viņam prasīju.
Imograsijēls - tu par ilgi dzīvo.
Viņš pienāca pie manis un sita par visām iespējām vietām. Tas nežēlīgi sāpēja.
Es - aaaaaaaaaaaaaaa!!!
Iekliedzos sāpes. Lai spētu kāds sadzirdēt mani.
Imograsijēls - tev neviens nepalīdzēs...
Un turpināja man sist.
Es - J..i..m..i..n.....
Čukstēju viņa vārdu. Asaras nemanāmi lauzās ārā.
Tumsa....

Čau susuriņi ceru ka patīk mana murgainā daļiņa... ❤❤❤