Kritušais Eņģelis [Jimin ] (Labošanā)

39.daļa: Jackson

Pakatījos uz traucētāju. Kāds izskatīgs ar spēcīgu miesas būvi nāca pa kāpnēm lejā sitot plaukstas.
- necerēju tevi šeit satikt Jimin.
Viņš jau bija pie mums.
- un kas šī būtu?
Viņš pasmaidīja un pareiza sāpīgi manu žokli.
Paskatījos uz Jimin kurš bija savilcis rokās dūres un varēja redzēt viņa vēnas spiežamies ārā. Sapratusi ka nebūs labi aizgāju samīļot Jimin.

Jimin - ko tu gribi Jackson?
Viņš centās noslēpt dusmas.
Saucamais Jackson - tu zini ko es kāroju.
Viņš pētīja savus nagus itkā tur būtu atradis ko interesantu.
Jimin - savu es dabūjis. Viņu tu nedabūsi.
Viņš centās nekliegt lai mazulīte nepiecēļās.
Jackson - Kas to būtu domājis? Zini plāni mainījušies.
Jimin - Sirniņ paņem mīlulīti.
Viņš pieklusinātā balsi teica uz mani.
Es - ko tu taisies darīt?
Viņam čukstēju pretī.
Jimin - paņem viņu lūdzu.
Pamāju ar galvu. Viņš iedeva Sāru manās rokās. Kurā negribēja šķirties no ērtas pozas.
Jimin - tagad ej!
Viņš nu jau skaļāk man dzina augšā pa kāpnēm. Uzliekot ašu skūpstu uz manām lūpām.
Es - bet es tevi nepametīšu.
Caur skūpstu centos piekāpties.
Jimin - sirsniņ klausi mani un ej uz mūsu istabu.
Nemanāmi man nolija asara. Kuru viņš pamanīja un ar savu īkšķi noslaucīja.
Jimin - neraudi , bet nu gan ej un jel kas būtu neēj ārā no istabas.
Viņš mani dzina prom no kāpnēm un atstāja gaitenī.
Es - es mīlu tevi...
Sašutusi teicu. Gaitenim, jo atkal paliku viena. Devos ar mazulīti uz mūsu paredzēto istabu.

Blakus durvīm atradās mīlulītes istaba kurā bija lillā toņos.

Noguldīju Sāru gultiņā un paņēmu no skapja viņai sedziņu. Apsedzu viņu un brīdi paliku pie viņas.
Sāra - paliec..
Viņa miegaini lūdza.
Es - es te pat būšu mīlulīt.
Piegāju pie viņas gultiņas un Sāru apskāvu viņas mazo augumu.