Kritušais Eņģelis [Jimin ] (Labošanā)

41.daļa: Glābjam

Piegāju pie durvīm un griezu kodu.1776543201. Uzgriezusi ar spēku durvis vēru vaļā un skrēju cik spēka iekšā necilajā telpā. Skatījos un skatījos līdz atradu ko man vajadzēja. Piegāju pie kamerām un skatījos tajās. Man bija tik sāpīgi skaties uz to visu.

Atstāju telpu un skrēju ,skrēju un meklēju pa visurieni viņus. Līdz atradu kādas durvis sāku tas ataisīt. Asaras sāka līt gar manām vaigiem.
Brīdī padomāju un sāku teikt kodu.
Es - 23177
Durvis momentā Atverās manā priekšā. Skrēju istabā kur bija jābūt viņam. Hobi gulēja istabas vidū. Pieskrēju ar asarām acīs pieliecos pie viņa.
Es - Hobi lūdzu celies augšā.
Viņu purināju un baudīju pulsu.
Es - Lūdzu!
Manas asaras jau lija viņam virsū. Es nespēju vairs. Un nokritu pie viņām un šņukstēju. Kāda roka pieskarās man. Pakatījos vai tas nau Hobi bet ne.
Izrauj,  iznīcini tās kas viņu tur.
Es - ko?
Tad sāku skatīties telpu. Meklēju ar acīm kas viņu tur pie bezsamaņā.Gāju ar acīm pa viņa ķermeni līdz atradu sistēmu kas viņu iemidzina. Paņēmu viņa roku kur bija pievienota sistēma un to izrāvu rupji sakot no viņa.
Viņš sāka ātri elpot. Man tāds atvieglojuma vilnis pārgāja ka momentā aspkāvu.
Es - nebiedē vairs man tā.
Viņš sākumā nesaprata kas noticis, bet pēc tam apskāva mani ar.
Hobi - pārējie...
Viņš čukstēja.
Es - nau laika jāceļas un jāmeklē viņi.
Piecēlos kājās un palīdzēju nabaga bērnam piecelties. Uzliku viņa roku uz sava pleca un ātra solī devāmies ārā. Brīdī gājām pa gaiteni līdz ko atradām vēl kādas durvis.
Es - 22177
Durvis automātiski atvērās.
Es - hobi paliec te un attopies..
Teicu satrauktā balsi viņam un atstāju viņu skrienot pie sava bratana.
Pieskrēju pie viņa un sāku meklēt sistēmu kas viņam ir pieslēgta.
Paņēmu viņa augsto roku un izņēmu viņam to no rokas. Pēc tam to sadedzinot. Tea sāka ātri elpot un ātrumā piecēlās.
Es - Tea vis labi?
Tea - nau laika jāiet...
Viņš vēsi to pateica.
Sekojusi viņa piemēram mēs devāmies ārā no necilās kameras un prom ejot iznīcināju kameru.
Tikuši pie vēl kādam durvīm kur atkal kā jau zināt liktenīgais kods jāsaka.
Es/Tea - 25177
Durvis kā parasti atverās manā priekšā.
Skrēju pa taisno iekšā telpā.
Tea - tu pie viņa es pie Jungkook.
Es - labi
Skrienot teicu un viņš izgaisa. Hobi lēnām vilkās nopakaļ.
Pieskrēju pie Jin un sāku meklēt trubiņu. Atradusi paņēmu viņa roku un izrāvu to no viņa rokas.
Jin - Aaaa...
Viņš ieslēdzās man ausī.
Nepatīkā ātri sadedzināju sistēmu un prom ejot ar Jin iznīcināju kameru.
Es - nu ko nākat abi man pie rokām.
Teicu lai ātrāk tiktu no turienes ārā.
Jin - Kur Suga un Rap monster?
Es - citur...
Pateicu un teleportēju visus ārā no tā cietuma.
Es - jūs ejiet uz mašīnu es iešu pameklēt kur palicis Tea.
Un telepotejos atpakaļ cietumā no kura es telepotejos ar Hobi un Pink Princess. Meklēju pa koridoru Tea ar Jungkook, bet nekur neredzēju viņus.
- Aaaa.
Kāds iekliedzās kaut kur tālāk. Uzņēmu ātrumu un skrēju skaņas virzienā. Tikusi pieskrēju klāt pie abiem bērniem.
Es - Jungkook!?
Uztraukti viņam prasīju.
Tea - mums jātiek no tejienes cik ātri vien var un jāatrod Suga ar Rap monster.
Es - zinu....nāciet turaties pie manām rokām.
Piegāju pie viņiem lai viņiem nau tik daudz sāpes jāpārcieš. Viņi apķērās man ap abām rokām. Un mēs visi telepotejāmies pie mašīnas kur liku iet Jinam ar Hobi.

Čau mīlīši! Piedodiet ka tik ilgi nebija daļiņa. Vienkārši esu slimnīcā un ir grūti domāt sakarīgi. Iesaku neslimot, jo kuram patīk slimot. Nu pagaidām bye! 👋👋👋