Zem Zvaigznēm | 2.daļa ✔️

26/ viena vienīga asara...

•••

- Jūs esat traki!- es iesmējos.
- Varbūt. Es pat viņu īsti nepazīstu, bet es kaut kā zinu un jūtu, ka ar viņu viss ir pavisam citādāk.- Hanna paraustīja plecus.
- Es uztraucos. Varēji vismaz paziņot, ka tu esi dzīva!- es nopūtos.
- Es esmu dzīva, mīļā!- meitene iesaucās un no skapja izvilka legingus.
- Tas nav forši. Es gribēju vismaz būt tavās kāzās!- es bēdīgi nopūtos, bet nespēju apspiest savu smaidu.
- Nosacīti kāzās!- Hanna iesmējās un es viņai pievienojos. Kāds klauvēja un bez atsaukšanās ienāca istabā.
- Un, re kur arī jaunais vīrs!- es iesmējos un paņēmusi savu jaku, un telefonu, no galda, izdejoju ārā no istabas.
- Pirms septiņiem esi atpakaļ, mēs dosimies vakariņās!- Hanna man pabļāva un es pasmaidīju. Hannas prieks bija uzlabojis arī manu garastāvokli.
Es riņķoju pa gaiteņiem līdz atdūros stāvam pie Liama un Čaka istabas durvīm. Es nopūtos.
Un, ko tālāk Šeilij?
Iekšā bija dzirdamas balsis. Nē, balss. Tikai viena. Liama. Puisis no sākuma bija runājis pavisam mierīgi, bet tagad jau viņš bļāva pilnā rīklē. Es piespiedos tuvāk pie durvīm, lai sadzirdētu viņa teikto.
- Jums kaut kas ir jādara!- puisis turpināja kliegt. Tālāk sekoja dīvains klusums. Es aizturēju elpu un mazliet atkāpos.
- Jūs tā nevarat!- viņš bija pieklusinājis balsi, bet tagad puiša balss mazliet trīcēja.
- Kaut kam ir jānostrādā, es zinu, ka ir!- Liams atkal bļāva.
- Kaut kam ir jānostrādā!- Liams kaut ko nometis vēlreiz iekliedzās un atkal kaut ko nometa, vai saspēra.
Pēkšņi durvis strauji atvērās un es palecu malā. Mana sirds dauzījās. Es nezināju, ko man darīt- klusēt vai kaut ko teikt savai aizstāvībai.
- Ko tu te dari?- puisis par brīnumu nekliedza uz manis, bet gan tikai klusi pajautāja.
- Es nezinu.- godīgi atbildēju.
- Tad ej un nezini citur!- viņš tikpat mierīgā balsī turpināja.
- Jā... Piedod.- es pagriezos un grasījos iet prom, kad Liams mani maigi satvēra aiz rokas un atvilka atpakaļ. Viņš mani ātri pievilka pie sevis un apskāva. Tā mēs stāvējām. Es pasmaidīju. Tad puisis nopūtās un atlaida mani.
- Cik daudz tu dzirdēji?- viņš skatījās manās acīs.
- Ko tieši? Es takā burtiski pirms divām sekundēm biju piestājusies pie tavām durvīm, kad tu tās atrāvi vaļā!- es meloju, jo tik ļoti nevēlējos, lai puisis uz mani atkal kliedz, kad viņš uzzinās, ka biju dzirdējusi gandrīz visu viņa sarunu. Man parasti nesanāk melot, bet šoreiz Liams bija man noticējis. Vai arī viņš piespieda pats sevi tam ticēt. Puisis tikai pamāja ar galvu un vārgi uzsmaidīja. Bija redzams, ka viņš ir noguris.
- Man ir ļoti žēl, par to visu, ko sarunāju mašīnā. Es vienkārši laikam negribu tevi pazaudēt un tas izklausās banāli,taču tas ir viss, ko varu teikt savai aizstāvībai!- puisis nodūris galvu runāja un es nejutu nekādas dusmas pret viņu. Es smaidīju.
- Tas, ka tu negribi mani pazudēt man der tīri labi!- es nočukstēju un puisis pamanījis manu smaidu, ievilka mani vēl vienā apskāvienā!
- Tikai apsoli, ka centīsies vairs nebļaut uz mani bez iemesla!- es teicu un puisis pamāja. Pat bez pārdomāšanas, es noticēju viņam. Ak, cik šī mīlestība ir akla.
- Ko tu dari šovakar?- es uzdrošinājos viņam jautāt, jo biju atcerējusies, ka Hanna mani bija uzaicinājusi uz vakariņām.
- Man ir jābūt pie ārsta!- Liams atbildēja un es iepletu acis.
- Nekas nopietns. Patiešām, viss ir labi, tikai parastas pārbaudes!- es redzēju, ka viņš melo, tomēr izlēmu paklusēt.
- Nebēdājies!- viņš jau mīļā balsī teica un maigi ieknieba manā vaigā.
- Tiksimies rīt skolā!- viņš vēl piebilda pirms aizgāja. Man sagriezās galva, tāpēc es apsēdos un atbalstījos pret sienu. Viņa savaldība un mīļums balsī mani pārsteidza. Negribēju to atzīt, bet tas mani pāsteidza patīkami. Taču mani satrauca puiša nogurums, vājums, telefona saruna un arī tas ārsta apmeklējums. Tā nu es paliku tur tā sēžam kādu brītiņu, līdz es saņēmos, lai celtos augšā. Izvilku savu telefonu un sameklēju Dilana numuru, jo es nevēlējos šovakar uz to restorānu braukt viena. Puisis kā vienmēr pacēla ātri.
- Kāds gods!- Dilans iesaucās un es pasmaidīju.
- Ko tu šodien dari?- es uzreiz ķēros pie lietas.
- Am, neko. Skatos "draugus"- viņš iesmējās un es nopūtos.
- Vai es drīkstu tev ko piedāvāt?- jautāju.
- A bet lūdzu, jūsu majestāte!- viņš turpināja smieties.
- Ā, es nepateicu! Čaks ar Hanna vakar vai aizvakar apprecējās!- es čukstēju.
- Nevar būt!- puisis iesaucās un sāka ūjināt.
- Labi, es to tavu Hanna diez ko nemaz nepazīstu un Čaks bija tas stalkeris, ja?
- Jā, jā...- es novilku.
- Tātad, zvanīju tev, jo mani uzaicināja uz kādu smalku restorānu, uz vakariņām un tad nu es ielūdzu tevi doties ar mani!- es smaidīju.
- Labi. Drīz sākšu ripināties pie jums!
- Wow, nu tas bija ātri.- es teicu jūtoties lepna par sevi.
- Kā tad savādāk, princes!- Dilans iebļāva telefonā un nometa.
Es devos atpakaļ uz istabu.

***

Vēlāk, mēs visi bijām apsēdušies pie galda vienā no labākajiem restorāniem šajā apkaimē. Dilans izskatījās kā vienmēr priecīgs un pozitīvi noskaņots. Čaks arī smaidīja. Hanna mazliet vilka dusmīgas grimases norādot man uz Dilanu, bet es tikai ar lūpām nočukstēju, ka es arī viņu mīlu! Es biju domīga.
Mēs saņēmām savus pasūtijumus un sākām ēst klusumā. Mazliet vēlāk Čaks iesāka sarunu un mēs aizrāvāmies.
Aptuveni pēc divām stundām mēs bijām atpakaļ un es lūdzu Dilanu mazliet palikt, ja viņam vēl nav jāsteidzas. Hanna ar Čaku bija izmetuši mūs stāvlaukumā, bet paši kaut kur aizbrauca. Tāpēc, es ieteicu Dilanam beidzot ienākt iekšā un uziet uz manu istabu. Puisis, protams, piekrita. Mēs abi klusām palavījāmies garām administratoram un iekāpām liftā. Liftā, pie spoguļa, Dilans čakarējās ar saviem matiem. Viņš nebija uzlicis savu ikdienišķo cepuri, tāpēc viņš noteikti nebija pieradis redzēt savus nekārtīgos matus.
- Ū, šitais ir samērā smalks ūķis!- iegājis iekšā pa durvīm Dilans iesaucās.
- Paldies- smējos.
Dilans ieleca manā gultā uz muguras un aizlika rokas aiz galvas. Pēkšņi viņš palika nopietns. Es aiztaisīju durvis un ātri nolikusi jaku, iekāpu gultā, blakus viņam.
- Šei, ir kas tāds, ko es tev neesmu teicis. Mēs esam draugi jau diezgan ilgu laiciņu un es gribu, lai tu zini, ka tu man esi ļoti svarīga.- viņš teica un es pamāju.
- Tu man esi kā lielais brālis!- es pasmaidīju.
- Es esmu gejs... Man tas pašam pieleca tikai nesen, iepriekš es biju pat ļoti pārliecināts, ka man patīk meitenes.- viņš nopūtās. Es pieliku rokas priekšā mutei.
- Kurš to būtu gaidījis?- es iesmējos un ievilku puisi lāča apskāvienā.
- Tas ir viss? Tevi tas nepārsteidz? Nesadusmo? Nesamulsina? Nē?- Dilans izskatījās šokā.
- Nē, ja tev patīk tomēr tie puiši nevis meitenes, tad labi. Par to jau nevienu nemaz nedrīkst nosodīt. Tomēr, tu man varēji to pateikt ātrāk.- es teicu, smaidot.
- A kas tad ir? Tu taču neesi manī neprātīgi iemīlējusies, huh?- Dilans smējās un es viņam iebakstīju ribās.
- Neprātīgāk vairs nevar būt!- es piebiedrojos Dilanam un smējos kopā ar viņu. Tad mēs sākām viens otru kutināt.
Pēkšņi durvis ar diez gan lielu spēku atlidoja vaļā. Es sabijos un saraustījos. Ātri paskatījos uz durvju pusi.
Ak nē...
Liams. Tad es paskatījos atkal uz Dilanu. Tieši šajā brīdī puisis bija man gandrīz uzgūlies virsū.
Nē...
Mana sirds dauzījās kā traka, jo Liams neko neteica. Viņš tur stāvēja klusēdams un skatījās uz mums. Dilans beidzot saprata situāciju un nokāpa no manis.
- Es... Em.. Piedodiet. Nebiju gaidījis, ko šādu ieraudzīt! Liams beidzot ierunājās un kaut kas viņa acīs iemirdzējās.
Nē... Viņš raudāja.
- Liam, es...- es teicu, bet mana sirds lūza redzot to asaru, kas pārripoja pār puiša vaigu. Tā, tomēr bija tikai viena, bet es nebiju piedzīvojusi brīdi, kad viņš būtu raudājis.
- Nevajag...- viņš nočukstēja un aizgāja.

A/N
Man ir tiiik ļoti žēl, ka es biju mazliet pametusi šo stāstu un wattpadu vispār, bet es tik ļoti centos zubrīties pēdējiem kontroldarbiem un man vajadzēja daudz miega, tāpēc īsti nesanāca laiks rakstīt. Arī ideju nebija. Bet. Apsolu, ka vasarā iepriecināšu jūs ar daudz un garām daļiņām. Varbūt pat pabeigšu šo grāmatu.
Es esmu priecīga un pateicīga tieši Tev, ja tu šo lasi, ja tu mani atbalsti, nospied zvaigznīti un ieraksti kaut ko komentāros. Tomēr, man mazliet rodas sajūta, ka šis viss zaudē savu asumiņu... :(
Vēlreiz, paldies! ❤️

_dreamy.girl 💫
xxx

P.s. Lūdzu nesaki, ka tev ir kādas pretenzijas par Dilana seksualitāti... :D