Kopā ar likteni ✔

Chapter 13 Bad day

Viegli ierūcos izdzirdot modinātāju. Nebiju domājusi, ka pēc garajām un nogurdinošajām brīvdienām būs tik grūti piecelties. Apsēdos savā gultā un paņēmu mazo sarkano samta kastīti no blakus esošā skapīša, kurā atradās ķēdīte ar sirsniņas kuloniņu. Paskatījos uz mirdzošo kuloniņu un tūdaļ noliku atpakaļ.

Beep. Sms.

No. Vils

Labrīt, Mazā. Ceru, ka labi gulēji.

No: Mazā :*

Jā. Paldies..

No. Vils

Piedod, ka nevarēsim satikties nedēļas nogalē.

No: Mazā :*

Nekas. Cerams, ka nekas nopietns..

No: Vils

Nē. Plāni ar vecākiem. Jauku dienu. :*

No. Mazā :*

Paldies. Tev arī. :)

Sataisījos, kā parasti un devos brokastīs. Sīčī jau bija lejā un rosījās ap brokastīm. Vecāki arī bija aizstegušies uz darbu, jo pēc brīvdienām, parasti, ir sakrājies diezgan daudz.

"Labrīt visiem." Teicu un paņēmu no ledusskapja jogurtiņu. Apsēdos tur pat pie letes un klusi ēdu.

"Mīlulīt, ko tad tu šodien tik klusa? Vai kaut kas noticis." Nana ar rūpju pilnu skatienu vērās manī.

"Nē.. Nē.. Viss kārtībā. Paldies.. Man jāiet. Atā." Pat nepabeigusi ēst, uzvilku jaku un devos uz skolu.

Ieejot skolā nosalušie vaigi lika par sevi manīt. Tūlīt aizsteidzos pie sava skapīša un saliku visas nevajadzīgās lietas un paņēmu nepieciešamās grāmatas un devos uz klasi. Stundu saraksts bija nomainīts tāpēc devos un literatūras stundu. Līdz sākumam bija diezgan daudz laika, tāpēc ieliku austiņas un klausījos mūziku. Kāpēc viņam vajadzēja tā darīt. Vil.. Ai, lai nu paliek..

Bija grūti sakoncentrēties stundai, jo visādas domas maisījās pa galvu. Pienāca pustdienas un es automātiski paņēmu salātus, sulu un devos pie sava galdiņa, kur jau sēdēja Alekss. Brīdi klusumā ēduši, viņš neizturēja.

"Džeina, tu izskaties vienkārši pēc zombija. Kas ar tevi notiek?" Viegli mani papurinot jautāja.

"Nekas. Viss kārtībā.." nepārliecināti, stumdot salātus pa šķīvi atbildēju.

"Nestāsti, ka nekas! Tu tāda paliki pēc tam, kad jūs ar Vilu kaut kur pazudāt uz diezgan ilgu laiku."

"Liec man mieru.." Paslēpu seju savās plaukstās.

"Akd. Džeina!?" Viņš apķēra mani un piespieda sev cieši klāt.

"Es esmu slikts cilvēks, Alekss.." nomurmināju.

"Nē, tā nav.."

"Ir gan.." nopūtos. "Vils man uzdāvināja ķēdīti ar sirsniņu."

"Tas nozīmē, ka tu viņam patiešām rūpi."

"Tas nav viss. Mēs runājāmies. Viņš man teica daudz skaistus vārdus... Un.... Tad mēģināja mani noskūpstīt, bet es viņu atraidīju. Teicu, ka vēl neesmu gatava. Vils bija uztaisījis tiešām romantiski brīnišķīgu pārsteigumu. Filma, deja, vakariņas sveču gaismā. Bet es.." Aizgriezu galvu.

"Tas, ka tu viņu atraidīji nepadara tevi par sliktu cilvēku."

"Nē... Ne jau tas..." Alekss mani palaida un es atgriezos pie saviem salātiem. "Es.. Es negribēju viņu skūpstīt, Tur jau tā lieta.. Es vēlos, lai mans pirmais skūpsts ir ar cilvēku, kuru tiešām mīlu."