Chapter 16

158 19 0
                                    


Senior 1 daļa

Dārgā, Dienasgrāmata.

Kopš pēdējā ieraksta ir pagājis vairāk kā gads. Eva nepārtraukti atgādina, lai es kaut ko ierakstu, bet es nespēju. Ir pienācis pēdējais gads un esmu nosolījusies sev to izbaudīt. Ne tikai Nanas dēļ, bet arī sevis. Pagājušais gads bija diezgan smags, bet es apsolījos sev vairs nebēdāties..

„Dzirdēji, ka mūsu skolā ir jauns skolnieks." Viena no aizmugurē sēdošajām meitenēm, spiedzot, pēkšņi iesāka, liekot man atrauties no rakstīšanas.

„Kas viņš ir? Seksīgs?" Otra meitene gandrīz vai uzleca virsū pirmajai un purināja.

„Un kā vēl.." Sapņaini. Tās meitenes laikam domā tikai par puišiem.

Nu jā.. Es laikam esmu viena no viņām.. Tikai man prātā ir tikai Pārkers. Jā pa šo gadu nekas nav mainījies. Viņs ir tur un es te. Es nevaru aizmirst to sajūtu, kad viņa rokas atradās uz mani un viņa elpa saplūda ar manu, pirms gandrīz notikušā skūpsta, divus gadus atpakaļ.

„Kas viņš ir? Akd. Nemoki mani saki!!"

„Kaut kāda biznesmeņa dēls. Džeidans, laikam." Nu tā starp citu teica.

„Džeidans freaking Andersons?"

„Mhm." Apstiprinoši pamāja.

„O.M.G." Abas spiedza kā idiotes.

Es pagriezos pret viņām. „Vai jūs neiebilstu mazliet klusāk kliegt?" Viņas tikai nobolīja acis un pievērsās savai sarunai.

„Omg. Viņš ir tik seksīgs."

„Es zinu, like sex god."

„Viņa augums... Mmmmm.." Skaties, ka galdu nenoslienā. Tas tik būtu skats.

„Tevi nemaz nesatrauc viņa 'Bad boy' reputācija?"

„Ar tādu ķermeni es pat savu nevainību atdotu, ja man tāda būtu." Iesmejas. Jak.. Es laikam tikko mutē izvēmos.

„Mums vajag jaunas drēbes!"

„Noteikti. Ar šītām lupatām mēs viņu nedabūsim." Nopietni? Viņas par to laikam tikai domā?

„Pēc skolas?"

„Ko? Nē! Stulba esi? Pēc šīs stundas. Jo ātrāk jo labāk.."

Es klusi pie sevis iesmējos un turpinu rakstīt. Nopietni? Man liekas, ka zemāk jau vairs nav kur krist.. Lai nu kā, bet izskatās, ka šis gads bus interesants. Sajutu, ka novibrēja mans telefons. Sms no Svešinieka. Mēs neesam diezgan ilgu laiku sarunājušies, viņš bija vienīgais, kas uzturēja ar mani sarunu skolas laikā, lai man nebūtu garlaicīgi skolā. Es vienmēr atrastu ko darīt, bet vismaz ir labi, ka ir kompānija. Kā jau parasti īstajā laikā man telefons novibrē.

Sms.

Svesinieks. Labrīt Svešiniece, kā pagāja vasara. ;)

Es. Nekas interesants. Pasākumi. Darbs. Un tev. :P

Svesinieks. Bija jautri, daudz trennējos. Nometnē nevarēja izmantot telefonus. Man tevis pietrūka. :(

Es. Man arī sevis pietrūka. :P Kā skola?

Svesinieks. Sevis?! :O

Vēlāk pastāstīšu. Man sākas stunda. Bye. :P

Es. ^_^

Svešinieks. Kā lēciens. Tu man bildi no augšas neatsūtiji.

Es. Bija neaprakstāms. Paldies. Vēlāk.. :P Bye. 😋

Kopā ar likteni ✔Donde viven las historias. Descúbrelo ahora