Kopā ar likteni ✔

Chapter 17 Senior 2 daļa

17 Senior 2 daļa

„Ko tu gribi no manis?" Ievilku dziļi elpu un izlaidu. Un atkal sākas viss no gala. Pēdējā laikā to vien daram kā strīdamies. „Es tev esmu pieķērusies un cienu, Vai tev ar to nepietiek?" Es jau tuvojos skolas ieejai. Visu ceļu līdz skolai es norunāju pa telefonu ar Vilu.

„Nē Mazā, nepietiek un tu to labi zini.." Viņš nopūtās. „Es tevi mīlu no visas sirds.."

„Es zinu, bet man ir vajadzīgs laiks.." Es apstājos, aizvēru acis un uzliku plaukstu uz pieres.

„Tu katru reizi tā saki tikai nekas nemainās. Es tev neprasu neko daudz, tikai vienu randiņu."

„Bet.."

„Nē Mazā, es piezvanīšu tev vēlāk, zinu, ka tev nepatīk kavēt skolu. Jauku dienu tev. Mīlu. Atā." Un viņš nolika klausuli.

„Atā.." Nopūtos. Kas ar viņu pēdējā laikā notiek. Kāpēc viņš steidzās visam pa priekšu. Lai nu kā, bet man jākoncentrējas stundai. Vēl vajadzīgi papildus kredītpunkti.

Piegāju pie sava skapīša un jau taisījos vērt vaļā, kad..

„Um.. Čau Džeina, tu iesi uz ballīti piektdien?" Meitene pienāca pie manis un nedroši uzsāka sarunu.

„Paipera?!" Es pagriezos pret viņu un parsteigumā iepletu acis.

„Um, Sveika?"

„Sveika.. Un atbildot uz tavu jautājumu, domāju, ka nē."

„Kāpēc?"

„Man ir citi plāni un, starpcitu, es neesmu ielūgta." Tajā brīdī es atvēru skapīti un no tā izkrita zīmīte. Paipera pacēla un sāka lasīt.

„Ielūdzu tevi, Džeina, uz labāko ballīti tavā mūžā. Gaidīšu tevi piekdien 20.00 pie sevis. Adrese.. xoxo Tavs Džeidans." Paipera ar nelielu smaidiņu lasīja pēdējos vārdus.

„Nedomāju gan.." Noboliju acis un dramatiski nopūtos.

„Ko?!" Pārstegumā iekliedzās.

„To."

„Es ceru, ka tu nerunā nopietni."

„Pavisam nopietni."

Viņa sakrustoja rokas sev zem krūtīm um mani ar neticīgu skatienu nopētīja.

„Ko?" Paceļot uzaci, jautāju.

„Tu iesi uz ballīti un punkts!"

„Bet.."

„Šuš.." Viņa pacēla roku mani apklusinot. „Mums vajadzēs kaut ko, ko vilkt mugurā.."

„Tikai nesaki, ka.."

„Jap, iepirkšanās tūre, mēs jau nākam." Iesmējās kamēr es pabeidzu savu teikumu.

„..iesim iepirkties." Novilku.

„Dzirdēju, ka tā būs baseina ballīte. Tātad būs vajadzīgi peldkostīmi." Netīšām aizcirtu skapīti pa skaļu, liekot Paiperai mazliet salekties. Viņa mazliet nosodoši paskatījās uz mani, bet tomēr turpināja. „Džeina, mazliet mierīgāk."

„Piedod? Iesim?" Sāku iet un viņa centās tikt man līdzi. Viņa visu laiku vārījās kā tāds katls. Mazliet smieklīgi, ka cilvēks var tā mainīties. Viņa izskatās laimīga. Es apstājos.

„Um.. Džeina?" Apmulsumā raudzījās uz mani. Es viegli iesmējos.

„Nu tad kuru dienu iesim šopingā?" Uzliekot rokas uz gurniem jautāju.