Sarežģītā Mīlestība

❤15❤

Es saliku visu nepieciešamo savā mugursomā un devos lejā pie Dilana...
- Hehh, nu tad varam doties?
- Varam.
- Okey!

No Dilana skatupunkta...

- Mammu esam klāt!
- Sveika Eimij!
- Sveiki! - Eimija smaidot ar burvīgo smaidu sasveicinājās ar manu mammu...
- Jūs jau droši vien dosieties augšā, ja?
- Jā mamm, mums jau viss kaut kas ieplānots!
- Labii!
Es saņēmu Eimijas roku un vilku viņu augšā..
- Kas tas tikko bija?
- Nekas.. Vai tad kaut kas bija?
- Nuu itkā jā, bet nu labi, izlikšos, ka nebija..
- Eim?
- Ņu?
- Ahhh ajj neko..
- Saki ko tu gribēji teikt!
- Tu gulēsi gultā un es uz grīdas, ja?
- Tas bija tas ko gribēji teikt?
- Amm jā! - patiesībā es vēlējos teikt kaut ko citu...
- Hahh nu gan grūti, ne? Jā es vēlētos gulēt gultā, bet kur tu guli man ir diži vienalga..
- Nu tad tev nebūs iebildumi, ja gulēšu tev blakus, ja?
- Par to gan neesmu pārliecināta!
- Labi, labi. Neuztraucies es gulēšu uz grīdas..
- Kā vēlies..
Mēs kādu stundu nosēdējām klusumā.. Es vēroju Eimiju un Eimija skatījās laukā pa logu...
Līdz kamēr Eima ierunājās un klusuma brīdis izgaisa...

************************************