Beidzot esam nonākuši picērijā. Ieņēmām vietas un gaidijām kad oficjants pienāks un pieņems mūsu pasutijumu.
"Tātad manu tēvu sauc Aleks viņam ir 35 mūsu uzvārds ir Džefersons. Tatad Aleks Džefersons. Viņš vienmēr rūpējas par to lai viss būtu un nekad nekas netrūktu. Pavada laiku ar mani kad vien var un tas ir bieži. Tātad man mātes nav." Zaks
"Drīkst zināt kas notika ka tev mātes nav?" es
"Nuu viņa kļuva savā veidā psiha. Neviens nezin iemeslu kapēc tas notiek un diemžēl viņu apciemot nedrīkst😢." Zaks
"Man ļoti žēl." es
Man palika nedaudz skumji. Oficjants bija klat un gatavojās pieņemt mūsu pasūtijumu. Es paņēmu kolu un vienojāmies par picu tatad salami. Es dievinu to un uzināju ka Zaks arī.
"Tālāk mana tante un tava māte. Anna Džefersone viņa bija precējusies ar kaut kādu Danielu Smitu. Vienmēr liekas ka esmu dzirdējis to uzvārdu, bet tas tā . Viņa izšķīras no viņa, jo uzinaja ka viņš viņu krāpa dēļ tā ka viņai bērni nevar būt. Viņa zaudēja sev meitu. Pamazām tikusi pāri, grib sev bērnu tātad tu esi tagad Nikola Džefersone." Zaks
"Jūs gan visi ko pārciešat." es
"Nikol tas ir tikai sīkums salīdzinot ko līdz šim esi pārcietusi tu." Zaks
"Tici man nav es nevaru iedomāties kā jūtas dēls ar tēvu kas māte kļūst psiha un es nevaru iedomāties kā jūtas māte kas zaudēja savu miesīgu bērnu un nezin cik ilgi ir pārdzīvojusi to un tad vel šķiršanās no mīļotā. Es to nesaprotu tas ir trakāk kā ar mani." es
Mums atnesa garšīgo picu un mūsu dzērienus. Sākām to ēst.
"Ir tici man Nikol. Es nezinu kā ir kad tev sit visulaiku par neko un ignorē un uzvedās tā ka tevi nepazīst un tevi meiģina kādam pardot un vēlāk nomaina tevi. Tas ir savādāk." Zaks
"Labi es gribu šo aizmirst. Pastāsti kas viņai patīk?" es
"To tu pati uzināsi viņa neļāva tev teikt un viņai ir 30 gadi." Zaks
"Labi paldies tev mīļš par to pašu." es
"Amm tagad pastāsti ko par sevi!" es
"Nu labi. Patīk daudzas ekstrēmas lietas. Mīļākā krāsa melna. Hobijs nav es vienkārši dzīvoju kā man patīk un esmu skarbs pret noteiktām personām un piekauju tiešām lietās kur tas vajadzīgs. Nepatīk redzēt cilvēku kuru aiskar fiziski vai emocionāli, jo es zinu kā tas ir. Runa ir par skolu. Tagad tava kārta." Zaks
Uz viņa sejas parādijās smaids kas liecināja ka viņa garīgais ir paaukstinājies uz visiem simts.
"Labi. Man arī patīk ekstrēmas lietas un brīžiem arī kas ļoti baiss. Krāsa arī melna. Man arī nav nekāda hobija. Patīk mašīnas un ātrums. Vairs neko pastāstīt nevaru, jo nav ko stāstīt." es
Apēdām visu. Samaksāja un ar pārpildītu vēderu devāmies uz jaunajām mājām.
"Es domāju ka tu būsi pati labākā māsīca ever." Zaks
"Tu esi labākāis brālēns ever." es
Viņš pasmējās un pievērsās ceļam tad valdija klusums tiešām patīkams klusums kādu es vel nekad nebiju piedzīvojusi. Esmu dzirdējusi ka patīkamos klusumus piedzīvo tikai puisis ar meiteni kuri viens otu mīl. Hell no viņš ir mans brālēns kuru es tik ļoti nepazīstu un tas ir patīkami es domāju ka draugu lokā arī spēj būt patīkami klusumi. Omg Nikola Stouna par ko tu domā labāk padomā par to ko Zaks teica par tavu jauno ģimeni. Ahh kad es pieradīšu pie uzvārda Nikola DŽEFERSONE. IEGAUMĒ ahh būs labi.
KAMU SEDANG MEMBACA
Tīņu dzīve.
Fiksi RemajaKā jau visi noprotam lielākai daļai tīņu patīk veidot tusiņus utt. Bet es esmu klusā pele ko visi apsaukā un nezin manu dzīves stāstu. visus gadus ir gājis kā pa miglu... un tad viss mainijās....