Sarežģītā Mīlestība

❤21❤

Tā es arī vairs neko neatbildēju Dilanam.
Mēs izvizinājāmies pa vairākiem karuseļiem. Un tad mēs gājām pasēdēt parkā..

No Dilana skatupunkta...

Mēs sēdējām uz soliņa runājāmies un nonācām līdz tēmai b/n (bērnunams).. Eimija kļuva ļoti emocionāla. Kad pēkšņi Eimija apskāva mani. Viņa glāstīja manu galvu un tad noskūpstīja, lai gan pati teica, ka varam būt tikai draugi un es jau ar to biju samierinājies..
- Tu teici, ka varam būt tikai draugi! Kādēļ tu tagad tā dari?
- Piedod, šeit netālu mūs vēro meitene kura mani nicina un neieredz..
- Tātad tas bija dēļ viņas?
- Lielākoties jā, bet..
- Bet?
- Es sapratu, ka neesi tik ļauns kā domāju un ja godīgi es arī vēlējos to izdarīt...
- Vov tu mani pārsteidzi.
- Piedod?
- Nē, viss kārtībā, ja godīgi mani tas priecē! Bet pastāsti kas viņa ir un kā tu viņu pazīsti?
- Oho tev interese par viņu?
- Nē man interese par tevi, taviem draugiem un nedraugiem!
- Viņa tas ir Santa arī dzīvoja b/n, bet kā rādās viņu kāds ir adoptējis. Viņa ir gadu vecāka par mani.. B/n centās atņemt man visus draugus, kā arī manu labāko draugu...
- Skaidrs, tātad ja viņa mācīsies mūsu skolā, tad manā klasē. Ahhh skaidrs.
- Lūdzu piesargies no viņas un centies vispār ar viņu nekontaktēties. Es nevēlos, lai Santa man atņem tevi!
- Labi.. Tu esi mana un es esmu tikai tavs Eim! Vai viņa vēl mūs vēro?
- Es neredzu..
- Es tevi apskaušu! - un es apskāvu Eimiju.
- Jā vēl skatās.. - Eimija man pie auss noteica.
Es atlaidu viņu no sava apskāviena, bet viņa bija nolaidusi galvu uz leju, tādēļ es ar roku pacēlu maigi viņas galvu augstāk - Drīkstu?
- Jā...
Un es noskūpstīju Eimiju...

************************************