Kopā ar likteni ✔

Chapter 18 Senior 3 daļa

„Nu?" Ziņķārīgi pierausos viņai tuvāk, kamēr viņa iekārtojās man blakus.

Viņa apsēdās man blakus. Kā parasti es sēdēju pirmajā solā. Tas man deva iespēju netraucēti klausīties skolotājā, kamēr citi aizņemti ar savām lietām, nemaz nepievēršot uzmanību, nebeidzamajiem skolotāju centieniem kaut ko mācīt.

„Ar to kretīnu kaut kas noteikti nav kārtībā." Nesteidzīgi izņēma nepieciešamās lietas no somas un atkrita krēslā.

„Ar kuru?" Jautāju, atbalstot elkoni pret solu un plaukstu pret savu vaigu.

„Ītanu." Lai jūs saprastu, kāpēc viņa tā saka, paskaidrošu. Ītans ir īpašs gadījums. Neviens viņu nevar ciest. Kautiņi. Apcelšana, tas ir maigi izsakoties. Vairākas reizes draudējusi izslēgšana no skolas, bet brīnumainā kārtā tas nekad nav noticis, pateicoties kādam īpašam spēkam. Viņš nav parasts 'bad boy', viņš ir problemātisks puisis, kura 'ego' ir lielāks par Everestu un nebeidzamās saķeršanās ar likuma sargiem to visu pastiprina.

„Nē.. Ne jau par viņu es runāju!" Es pamāju ar roku.

Tas bija Ītans, kurā Paipera ieskrēja. Viņa augums ir kā klints ciets un nesatricināms. Neskaitāmās stundas sporta zālē dod acīmredzamus rezultātu. Zinot Ītanu, visticamāk, ka Paipera tikusi nomētāta ar neskaitāmiem apvainojumiem. Es nevēlējos, lai viņai būtu lielākas nepatikšanas, tāpēc, nemanot, ieslīdēju klasē. Mēs ar Ītanu neesam uz tiem labākajiem nosacījumiem. Es vienkārši cenšos viņam nerādīties acīs. Kopš pagājušā gada viņš vienkārši sāk iet sviestā. Bet ne par to mēs tagad runājām.

„Par ko tad?" Samākslotā neizpratnē iesaucās.

„C'mon. Neizliecies, ka nesaproti par ko es runāju." Nopūtos un paliecu galvu uz sānu. Nesagaidījusi atbildi turpināju. „Olivers?" Viņas vaigi viegli iekrāsojās rozā. „Es nezināju, ka viņš tev arī patīk.."

„Kā? Arī?"

„Tu tikai neskaties atpakaļ, bet izskatās, ka vienam tu ļoti patīc, jo viņš neatrauj no tevis acis. Un tāda sajūta, ka drīz izdedzinās tevī caurumu." Es iesmējos un viņa pievienojās.

„Beidz gvelst muļķības!!" Nu jau sarkana, kā biete atteica.

„Ja netici paskaties pati." Viņa pagrieza galvu uz Olivera pusi un viņš, pasmaidot piemiedza aci. „Izskatās, ka šogad mums būs jauns 'Saldais pārītis'." Iesmējos un turpināju. „Tu man tā arī nepateici, kas notika."

Viņa pievērsās man un īsumā izstāstija, kas notika. Tātad, Ītans, kā jau biju paredzējusi, 'uzbrauca' ar apvainojumiem, par to, ka viņa ir akla *@#%, sīkumos neieslīgšu, gandrīz jau sāka palaist rokas, kad iejaucās Olivers(viņa ar smaidu līdz ausīm izrunāja viņa vārdu).

P.s. Noteikti samīlējušies viens otrā.

Puiši gandrīz sāka kauties, kad viņus izšķīra. Labi, ka skolotāja nebija blakus, savādāk būtu sods vai pēcstundas, ko neviens negrib. Varbūt Ītanam 'pie kājas', bet Olivers ar to nebūtu mierā.

„Es nesaprotu, kas tam idiotam ir. Meitenes viņam līp klāt, bet viņš pat nepaskatās uz viņām, tikai nosauc par m**kām un aiziet."

„Varbūt viņš vēl nav saticis īsto. Gan viss nokārtosies." Es viņu iedrošināju.

„Laikam jau.." Nepārliecināti noteica.

***

„Tev ar viņu noteikti jāparunā." Es viņu iedrošināju, ejot uz pustdienām.

„Domā?.."

„Noteikti, jūs esat, kā radīti viens otram."

„Es nezinu.." Nepārliecināti atteica.