"Video tika nosūtīts." Ļauni un apmierināti nobrēca Ilze
Vismaz viņai ir skaista bals, biju dzirdējusi viņu dungojam un dziedam. Damn es priecājos par cilvēku kas ir noziedzinieks. Un iedomājies viņa mani filmēja 100 reizes, jo vot nekas viņai nepatika. Pašlaik esmu viena vel, jo projām esmu vesala un neesmu beigta. Šeit ir tik neērti un teiksim tiešām garlaicīgi es tagad sēdētu ar Ilzi vienā istabā. Ja domājat ka taisos bēgt. NEMAZ, jo viss liekas tik interisanti ja nezini kas sagaida tevi tālāk. Šoreiz gan es nerādīšu ka esmu vāja, bet ļoti gribas tikt vietā kur neviens neiedomatos man iesist vai ko pārmest.
"Nāc uspēlēsim kārtis." Ilze
Soļoju aiz viņas pa visādiem gaideņiem. Līdz nonācām pie kādas istabas kur bija diez ko mājīgi.
"Ko spēlēsim?" es
"Duraku vienīgā spēle ko iemācijos ar kārtīm." Ilze
Skaidrs nu neko ko citu man darīt lūrēt uz aprakstītām sienām uz kuram tika izgrepti vardi help, i need youre help, un bla bla bla. Es vinēju kādās četrās partijās un pārējas desmit otra vieta ķipa. Viņai pienāca ziņa. Viņa izlasija to un no laimes sāka kliegta apskaujot mani saspiežot tā jau sāpošās ribas.
"Zaka tēvs piekrita darijumam." Ilze
"Kam tev viņa naudu?" es
"Nav tava darīšana." Ilze
Smagi nopūtos un apsēdos uz dīvāna kur pretī bija televīzors. Ieslēdzu to pārskrēju pāri visādiem kanāliem un sapratusi ka nekā interesanta nav atkal nopūtos piecēlos kājās un skatijos uz abiem cilvēkiem.
"Vediet mani atpakaļ." es
Viņi tikai nobrīnijās par manu velmi un ieslēdza atkal tajā istabā. Jā jā varēju tur palikt, kāda jēga ja ar viņiem negribu runat un skatīties arī nav ko. Labāk šeit nekā viņu tuvumā. Ja šo istabu kārtīgi ispēta tad te cilvēki vai cilvēks ir bijis tiešām ilgi. Pēc lietam kas te atrodas. Atradu nazi kas tika klāts ar asinīm. Nelielus virves gabalus un kautkādu pirkstu zem gūltas.
Te cilvēki noteikti ir spīdzinati un daži ir uztaisijuši pašnāvību vai vienkārši tas bija cilvēks kam nogrieza pirkstu un vēlāk ustaisija pašnāvību. Vai cilvēkam nogrieza pirkstu un ar virvi vēlāk nožņaudza. Teorijas ir daudz un dīvainas. Ilze bija jauka pret suni vismaz viņa viņam deva ēdienu daudz vairāk kā man. Pateicos ka vismaz neienīst dzivniekus. Suns paliek suns viņš pat pakakāja pie durvīm un kad čalis naca iekšā viņš paslīdēja kautkādā dīvainā veida un viņa seja atradās sūdā un tieši pie deguna un mutes zonas. Pretīgi un arī skats bija smieklīgs. Viņš to savāca lai nenotiktu tads gadijums atkal. Ko darīt ja viņš ir ieslēgts mājā un viņam nav kur iziet lai noliktu kluci. Labums man ka man ilgi nebija tajā smakā jāsēž. Un iemesls kā es atradu to pirkstu bija suns kas tur ostijās, bet bija bail palīst zem gūltas. Es pat iedevu sunītim vārdu Zibens tapēc ka ir puisis un viņam uz galvas ir kā elektriskā zīme kip aizliegts kas līdzīgs un pleķis kas ir kā mākonis tikai daudz lielāks un tad tad atgādināja negaisu un tā veidojās vārda zibens. Es diemžēl nezinu šī suņa škirni. Viņš nav ļoti pūkains viņa acis ir lielas un kad viņš priecajas luncinot asti viņa acis iemirdzas. Kā es zinu? Tas notiek kad es viņu glaudu vai tad kad pabeidz ēst. Kad ir nobijies viņš ierauj asti starp kājam un acis ir bēdīgas protams ta dara daudzi suņi. Viņš neatškiras no citiem. Iskatas ka viņš tika skūts, jo dažas vietas ir biezāks un garaka spalva un citā ir plānāka un īsaka. Es nezinu kas to izdarija, bet atgādināšu viņš atgādina mīļu mazu lācīti ar mazām austiņām un lielām actiņām un viņš ir ļoti maziņš. Viena ļoti pozitīva doma pa manām smadzenēm rapo ir sunīts kurā es esmu iemīlējusies. Viņš liek pasmaidīt pat tad kad man ir slikta priekšnojauta.
ESTÁS LEYENDO
Tīņu dzīve.
Novela JuvenilKā jau visi noprotam lielākai daļai tīņu patīk veidot tusiņus utt. Bet es esmu klusā pele ko visi apsaukā un nezin manu dzīves stāstu. visus gadus ir gājis kā pa miglu... un tad viss mainijās....