Pamodos no gaismas kas iespīdēja manās acīs. Atverot savas acis un raugoties uz palātas ieslēgtajām gaismām, bet šeit neviens nebija. Izlīdu no Daniela apskāviena un apsēdos uz krēsla kas bija pie viņa gultas.
"Hmm kur pazudi." Daniels
Viņa bals bija tik skaista no rīta, bet miegs noteikti nāca virsū tā pat kā man.
"Ieslēdzās gaismas un no tām pamodos, bet es neesmu nekur pazudusi esmu te pat." es vēroju katru kustību ko izdarija Daniels.
"Skaidrs, bet varēji palikt." Daniels
Viņš atvēra savas skaistās acis un raudzijās ar smaidu uz manis.
"Jā varēju, bet ja nezināji slimnīcas gultas nav domātas divām personām un es nevēlos tevi ievainot." es
Pie pēdējiem vārdiem man aizlūza balss atceroties ko mans brālis izdarija.
"Hey viss būs labi man jau ir labi. Tas ko izdarija tavs " brāli" tu neesi vainīga pie tā. Es neuzskatu ka jāvaino tevi par to ko izdarija viņš. Vainīgs ir tikai viņš un neviens cits." Daniels
"Bet vajadzētu." es
"Nekādi bet. Kā es saku tā arī ir." Daniels
Viņš apsēdās un izpleta roku kas bija mājiens lai apskauju viņu.
Piegāju klāt un tā arī izdariju. Kad beidzām apskāvienu viņš mani atkal pievilka tuvāk un uzlika lielu skūpstu uz manas pieres.
Mēs tikai raudzijāmies viens uz otru un izlaudām šo skaisto mirkli.
Durvis plaši atvērās un pa tām ieskrēja Anna, Zaks un vel personas kuras es nepazinu.
"Kapēc nepaziņoji ka neieradīsies, bijām gatavi saukt policiju." Annas bals bija satraukumu pilna.
"Piedod......es pat neatceros kur palika mans telefons." es
"Vismaz noskaidrojām kur esi." Anna
"Jā laikam tas ir labi." es
"Tas ir labi un kapēc neteici ka būsi ar tik iskatīgu puisi?" Anna
Uz Zaka sejas parādijās uzjautrināts skatiens un iskatijās ka viņš uzsprāgs ja tulīt nesāks smieties, bet man tieši parādijās satraukums un visu cilvēku skatieni tika pievērsti man.
Es saskatijos ar Danielu un uzsmaidiju viņam.
"Jo es teicu ka vel nezinu kas ir starp mums un tagad es esmu 100% pārliecināta ka viņa klātbūtnē es jūtos laimīga." es
Zaka sejas isteiksme vairs nebija nolasāma. Annas acīs bija asaras un pārējās personas ar jautājošu skatienu lūkojās uz Danielu.
"Es arī Nikol jūtos laimīgs. Un jā es esmu kopā ar viņu un viņa ir mana Meitene." Daniels
Es smaidiju un viņš arī. Visi smaidija un tas likās labi. Viss ir labi un manas mocības izgaisa kā uz burvja mājiena. Es esmu laimīga.
Beigas
CZYTASZ
Tīņu dzīve.
Dla nastolatkówKā jau visi noprotam lielākai daļai tīņu patīk veidot tusiņus utt. Bet es esmu klusā pele ko visi apsaukā un nezin manu dzīves stāstu. visus gadus ir gājis kā pa miglu... un tad viss mainijās....
