Viņi nez kapēc ir iedomājušies, ka tajās ne tikai skolēni,bet arī skolotāji liek kājas uz galda un urbina degunu, un uzvedas kaut kā nepiedīgi. Mūsu ģimnāzijā turpretī viss vēl ir tieši tāpat kā tajā laikā, kad mana mamma šeit bija klases vecākā un skolas avīzes galvenā redaktore. Man tas šķiet briesmīgi,ka jāmācās pie skolotājiem, kas vēl atceras manu māti, - mūsu fizikas skolotāja ir viena no tādām akmens laikmeta fosilijām.
Nu, bet atgriezīsimies pie Anabelles.
-Anabelle, -teica Špotijs,-pati jums pāris vārdos pastāstīs ,no kurienes ir ieradusies un kāpēc tagad ir pie mums.- Viņš pievērsās Anabellei , kas samulsusi nokratīja no pieres krēpes un tad pārlaida klasei nogurušu skatienu.- Vai tas tev nepatīkami?
