BĒGUMS

33.

 Ko jūs saprotat ar vārdu "procedūras"?

 Tātad bija jau pagājušas divas nedēļas, kad katru dienu man notika šādas lūk "procedūras", tomēr viss, ko es saņēmu izmeklējumu, adatu un zāļu vietā bija - kross, vingrinājumi un sprints. Nolādēts, kā man riebās sprints!  Neredzēju pilnīgi nekādu jēgu muskuļu nokaitēšanai līdz baltklēvei un pēc tam sekojošam bezspēkam. 

 Letīcijas domas atšķīrās.

-"Beidz būt tāda nūģe!" viņa mani tincināja.

Bija jau vakars un šodien dienas režīms beidzot jau bija beidzies, tomēr Letīcija centās mani pierunāt aiziet uz sporta laukumu un paskriet. 

-"Es neesmu nūģe, es tiešām nevaru pakustēties, lūdzu, ļauj man gulēt, man nav spēka," kļuvu mazliet aizkaitināta, ka meitene nesaprot vārdu "nē" un nedodas prom no manas palātas.

 Viss šis pasākums bija ļoti nepatīkams un garlaicīgs. Šīe Testi, kas pašlaik jau ilgu laiku izpaužas tikai fiziski, mani bija izsūkuši līdz pēdējam. Lieki piebilst, ka es nežēlīgi ilgojos pēc mājām un ģimenes. Nekad nebijām šķīrušās vairāk par diennakti un te pēkšņi - 2 nedēļas. Un tas ir tikai sākums!

 Vēl mani biedēja Olivers un Kails. Vai viņi saprot, ka man ir nezināma iemesla pēc ātrāk sākušies Testi? Varbūt viņi domā, ka mani atklāja un es tagad vairs neesmu starp dzīvajiem. Jebkurā gadījumā - man puišu ārkārtīgi pietrūka. Tas man lika reizē gan uztraukties, gan bēdāties. Jo nedz viņi zina, kas ir noticis ar mani, nedz es zinu, ko pašlaik dara viņi.

 -"Tev vajag izvēdināt galvu," meitene klusi jo klusi noteica.

 O jā, tam es piekritu par visiem simts!

* * *

 -"Un ko tagad?" es jautāju, skaļi elsodama un gulēdama uz zemes sporta laukumā. Mēs bijām apskrējušas 12 apļus un, es ne tikai maģiskā veidā jutos labāk, bet gribētu to pat darīt vēl. 

 Tagad guļot jūtu, kā jau iepriekš nomocītais ķermenis sāk arvien vairāk smelgt. Vajadzēja celties un iet mājās.

-"Paskaties uz zvaigznēm," Letīcija norādīja.

 Debess bija plaša, skaidra un ļoti zvaigžņota. Nakts bija perfekta.

-"Es jūtos kā slazdā," noteicu. Sporta laukums bija viscaur vairākus metrus augstā nožogojumā un aprīkots ar daudzām kamerām. Lai gan bija jau kādi 9 vai 10 vakarā, mēs drīkstējām atrasties te - ārā, kas bija vienīgais šīs vietas pluss.

-"Tu taču saproti, ka es te dzīvoju jau divus gadus vai ne?" meitene jautāja.

-"Un?" nesapratu, uz ko viņa tēmē. 

-"Es daudz ko esmu izpētījusi," viņa turpināja, kad es vēl joprojām nesapratu, viņa skaidroja :"piemēram sporta laukuma kameru aklos un punktus un žoga vājās vietas.."

 Saprotot, kas notiks tālāk, manam ķermenim it kā uznāca enerģijas un spēka pieplūdums.

 Ak, Emīlij, kad tu beidzot beigsi līst nepatikšanās?