- Khm neaizmirsti, ka viņa ir mans īpašums!
Rozčika skatpunkts!
Viņa īpašums? Tiešām čalīt neesi kaut ko aizmirsis? Kā neesam kopā. Un es neesmu lieta, lai kādam piederētu. Mēs ar Aliju saskatījāmies un sākām smieties. Viņš uz mani paskatījās un tad uz savu māsu, nesaprasdams, kāpēc mēs smejamies.
- Izskatās, ka mums būs vēl viena Alias kopija, kuru nevar saprast un kura ir viņas kopija.
- Jā un es viņu mīlu par to, viņa ir vislielākā.
- Es tevi ar mīlu "Aļisa". 😂
Sasitām plaukstas kopā par mūsu joku. Vislabākais man, kas patīk ar Aliju kaitināt Tae.
- Pankūkas ņamma!
Abas iesaucāmies kopā. Pēc tā Tae sāka smaidīt par mums.
Ak jā, vēl Alia var uzņemt kaut cik cilvēku pārtiku atšķirībā no Tae. Abas ar skriešanu skrējām uz virtuvi. Abas manā ātruma. Un ar bļīkši aizķērāmies aiz krēsla. Mēs tikai smejamies uz grīdas kā mazi bērni.
- Vai jums viss kārtībā ar galvām?
- Viņas ir tādas vienmēr kopā, kad ir !
Tae durvju ailē stāvēdams atbildēja uz Foksa uzdoto jautājumu. Paskatījos uz Foksu kurš centās nesmieties un normāli padzerties kafiju.
Abas pietrausāmies uz kājām un apsēdāmies pie galda viena otrai pretī. Alia apsēdās pie Foksa man pretī, bet Tae man blakus. Mēs abas sarūlējam pankūkas un grasījāmies ēst, kad pamanam, ka uz mums abi skatās. Es uz Tae paskatījos kad Alia uz Foksu. Un mēs visi sākām smieties. Kamēr izlīda Georgs ar miegošām acīm. Mēs visi saskatamies.
- Ja jūs agri pamostaties, tas nenozīmē, ka drikstāt citiem traucēt mieru.
Viņš paskatījās uz pankūkām. Laikam viņam arī ir īpašība ēst cilvēk pārtiku.
- Tas nekas bērni, bet kāds uztaisīs man ar pankūkas pēc tam kad pamodīšos vēlreiz?
- Labi!
Mēs visi ieblavamies. Viņš pasmaidīja. Mēs sākām smieties, viņa smaids.😂
