A walk down memory lane. [16+]

2.nodaļa.

Pamostos nakts vidū no durvju zvana skaņas. Es pieceļos no dīvāna un saprotu,ka nebija prāta doma aizmigt dīvānā sēdus. Visi kauliņi smeldz. Es izstaipos un pieeju pie durvīm. Paveros durvju "actiņā" un ieraugu tur stāvam Hariju. Es ieskatos spogulī un kad esmu pārliecinājusies,ka izskatos normāli, atveru durvis. Vīrietis uzreiz pieplok pie manām lūpām radot dedzinošu sajūtu visur, kur viņa lūpas pieskaras. Es atgrūžu vīrieti.
- Ko tu šeit dari, nakts vidū?- Es vaicāju.
- Tu aizbrauci man neko nepasakot. Un Kristiānas scēnas mani pārāk ļoti izveda no pacietības.- Viņš saka un norāda, lai es dodos pie viņa.
- Hm... Un vai es būtu tavs antidepresants?- Es pavedinoši vaicāju.
- Tu esi mans viss! Mana narkotika!- Vīrietis apvij savas stiprās rokas ap manu vidukli un kaislīgi noskūpsta manu kaklu, kas liek manu ķermeni pārklāt zosādai.
- Vai zini? Es ļoti labprāt dotos pie miera.- Es saku un pastumjot vīrieti no sevis prom, aizeju uz guļamistabu. Es attaisu savas kleitas rāvējslēdzēju un ļauju tai brīvi noslīdēt no sava ķermeņa, nokrītot uz grīdas. Dzirdu Harija saraustīto nopūtu un drīz vien viņa rokas atkal palaidnīgi pārbrauc manam viduklim.
- Harij, dārgais. Ne šovakar.- Es saku un atraisos no viņa stingrā tvēriena. Drīz vien es jau esmu zem segas un dzridu kā ar smagu nopūtu Harijs iziet no guļamistabas un atver minibāru. Dzirdu kā tiek izņemta viskija pudele un glāzē iemesti pāris ledus gabaliņi. Tam seko Harija telefona zvana signāls.
- Jā, Krisa?- Viņa rupjā balss atbild.- Nē, es šonakt nebūšu.... Nē es nevēlos izrunāties. Tu savu nostāju esi pateikusi... Jā, es zinu,ka tu nevēlies sliktu, bet tu to vien dari kā mani kritizē. Es esmu tavs tēvs. Tā meitām nepieklājas... Nē, es nebraukšu uz mājām!.... Nakšņošu birojā. Jā. Saldus arī tev. ...Es arī tevi mīlu. Jā, arlabunakti.- Dzirdu kā telefons tiek nomests dīvānā.  Es izkāpju no gultas un uzvilkusi savu halātu aizeju pie Harija.
- Vai nenāksi gulēt?- Es vaicāju apsēžoties Harijam klēpī.
- Vēl, nē dārgā. Vēlos padomāt.- Viņš saka paņemot viskija glāzi un iemalkojot dzērienu. Es izņemu glāzi no viņa rokas un nolieku to uz mazā galdiņa. Tad es saņemu vīrieša rokas un novietoju tās uz sava vidukļa. Vīrietis notrīs un tas manā sejā izraisa nelielu, gandarītu smīnu. Vīrieša rokas drīz vien norauj halātu no mana auguma un viņa skūpsti sāk plosīt manu ķermeni kā miljoniem svilinošu oglīšu...