Es vēlos atkal pamēģināt izveidot tāda tipa stāstu kā pašu pirmo, ceru ka patiks. 😘
Mani sauc Līva, es eju 9.klasē Man ir draudzenes Darina un Annija. 11.klasē iet 2 meitenes no kurām mēs baidamies Eva un Samanta. Mēs pat nezinam kāpēc mums no viņām bail, varbūt jo viņas mūs pazīst? Es nezinu...
Galvenais lai mēs neapkauninātos viņu priekšā.
1.septembris mums pat nevajag svinīgi ģērbties tādēļ es vilkuTagad es rūpīgāk izvēlos apģērbu, jo man negribas lai par mani smejas Eva un Samanta par manu izskatu.Es izskatos šādi-Gari balti mati, zaļas acis garas skropstas, nedaudz pinnes uz deguna un viss.
Annija-Gari sarkanīgi mati, dzidri zilas acis un mazas lūpiņas.
Darina-viļnoti blondi mati šokolādes brūnas acis un pufīgas sārtas lūpas.
Eva-Lielas brūnas acis apaļa sejas forma nevienas pinnes un pumpiņas uz sejas. Gaiši brūni mati smalka balstiņa.
Samanta-Tumši brūni mati, patīkama balss arī brūnas acis.Skolas huligāne tapēc no viņas ir 2 reiz bailīgāk.
Atnākusi uz savu kabinetu es skrēju pie Annijas un Darinas kuras jau kaut ko tur runāja un smējās.
-Līīīvaaa!!! Iekliedzās reizē apskaujot mani.
-es arī priecājos jūs redzēt. Smejoties teicu
Šo visu gadu mūsu kabinets ir blakus Samantas un Evas klases kabinetam, tādēļ es nojaušu ka būs daudz jāskrien un jāuztraucas. Mums ir 2 jauniņie.
V
JungkookEs mirstu, jo mans ideālais zēna tips ir Korejietis un viņi ir Fucking Korejieši. 😵
Stunda beidzas un es izeju no klases ar Anniju un Darinu kā Ninja lai mūs nepamanītu.
-Neviena nav. Nopūtos es un izvilku austiņas no kabatas.
-Tu esi pārliecināta? Klasē var dzirdēt ka ir iekšā cilvēki. Pateica Darina
Es lēnām pagriezu galvu uz kabineta pusi un man vairs nebija smaida uz sejas, man bija uztraukuma pilna seja.
Es lēni gāju uz atpakaļ gaitu līdz ieraudzīju kā durvis atver Samanta!starp mani un Samantu bija sekunžu acu kontakts tad es ātri apgriezos ap savu asi un pateicu
-Skrienam.
Mums bija garš gaitenis un mēs sākām skriet ko kājas nes.
Noskrējušas vienu stāvu zemāk mēs atelsāmies un Annija ar Darinu aizgāja padzerties. Es ieraudzīju V un pasaucu pie sevis.
-Ejam reizē? Saraustītā balsī teicu.
-nu labi.
Es dzirdēju kā Eva ar Samantu kāpj lejā, bet tajā pašā laikā es sapratu ka mums stundā ir augšā, bet refleksi nostrādāja un es pavilku V aiz rokas un skrēju uz pirmo stāvu. Viņas bija tik tuvu ka dzirdēja V kliedzam.
-Mums vispār augšā ir stunda!! kliedza V un to perfekti dzirdēja Samanta un Eva.
Es saķēru viņa plecus un man bija tikai dažas sekundes, jo viņas kāpa lejā.
-tagad klausies! Savāc savu galvu kaudzē un vienkārši paļaujies uz mani. Es piegāju viņam tuvāk un gribēju ko teikt, bet ieraudzīju ar acs Kaktiņu Evu un Samantu.Un zvēru ar dievu ka viņas padomāja tieši to, jo es biju viņam ļoti tuvu un es skatījos viņam acīs.Ceru ka patika! 😘