Enjoy!! :)
Senior 13 daļa
Tuvojoties mājām, varēja dzirdēt kņadu. Dažreiz tā notiek, kad abi burvīgie brāļi atrodas mājās. Šoreiz vēl nebija tik skaļi, lai kaimiņi sūdzētos, tomēr, draudzenes sarauktās uzacis liecināja, ka nav pieradusi pie šādas situācijas. Tomēr, iedrošinot draudzeni, ka tas ir normāli, tikām cauri durvīm un atradāmies gandrīs krustugunīs.
„Sveiks, Tētuk. Kas šeit notiek?" Samīļoju un vēros apkārt. „Kur mamma?" Sasveicinājās un atbildēja, ka mamma cenšas tikt galā ar puišu vakariņu trakumu.
„Sveikas meitenes." Mazliet aizelsusies parādījās mamma. „Nevēlaties palīdzēt?"
„Protams, mam." Samīļoju mammu un pateicu, lai Pifa izņem kaut ko no skapja. Pēc pēdējā atgadījuma vecāki uzstādīja ultimātu, ja paturu visu sevī, tad vismaz jāsamīļo biežāk, pat ja negribas vai kas nomāc. Tā nu es cenšos. Varbūt tas palīdzēs.
„Ko mēs darīsim ar šiem?" Draudzene, turot rokās bruņas un ieročus, nesaprašanā vērās manī.
„Un tu vēl jautā? Velc virsū!" Nokomandēju un ieķiķinājos par viņas amizanto sejas izteksmi.
Kad abām bija skaidra uzbrukuma stratēģija, devāmies to pielietot. Maiku ātri neitralizējām. Viņš neizskaidrojamā veidā bija uzlīdis uz skapja un gaidīja brāli, lai uzbruktu no slēpņa. Sīcim nekad nav sanācis labi noslēpties, tomēr militārās lietas patīk, it īpaši, ja runa ir pa ieročiem. Tos viņš var nosaukt un salikt ar aizvērtām acīm.
„Tu gan labi noslēpies, pat mūsu suns nevarētu tevi atrast!" Ķircināju brāli.
„Bet mums nav suns." Maiks samulsis paskatījās uz mani vienlaicīgi ar Pifu, kuras sejā manīju apjukumu.
„Tieši Tā!!" Lepni iesaucos un devos tālāk.
„Dī!" Brālis, sapratis teikto, uzleca pičpaunā, gandrīz nogāžot gar zemi. Skaļais spiedziens, kas izlauzās, gandīz mūs nodeva, ja Pifa nebūtu mani apklusinajusi. Viņa, laikam, ko pamanīja, jo nākamajā mirklī viņas gaiši brūnais matu sakārtojums pazuda aiz stūra. Atbrīvojos no smagā brāļa, kurš neskatoties uz savu vecumu ir diezgan smags un sekoju draudzenei pa pēdām.
Domāju, ka sastapšu abus ne tik amizantā situācijā. Pifai vajadzēja viņu tikai sašaut, nevis nogāzt no kājām un gulēt virsū kā uz tāda mīksta spilvena. Pamanīju, ka Neita sārtie vaigi nemaz netraucēja izbaudīt radušos situāciju un, laikam, kādam ir parādījusies pirmā simpātija, bet man, jauns iegansts ķircināšanai. He.. He.. Ļauni smiekli un roku berzēšana. Just kidding.
„Jūs ilgi domājat gulēt vai labāk noīrēt jums istabiņu. Varbūt pietiks ar Neita. Gulta tāda pašaura, bet domāju, ka ju.." Ķircināšana bija jāpartrauc, jo mammas skanīgā balss sauca visus pie galda.
---
„Stāsti! Kāds ir plāns?" Tikko istabas durvis tik aizvērtas, draudzene atspieda muguru un gaidoši raudzījās manī. Vakariņas pagāja pārsteidzoši mierīgi, jo, neraksturīgi Neitam, visu vakaru klusēja un pa laikam paskatījās uz manu draudzeni. Skaidri bija redzams, ka brālim bija iepatikusies Pifa, kura visu vakaru aktīvi čaloja.
„Plāns? Kam?" Kamēr saraucu uzacis nesaprašanā, zilās acis pārlaidās pāri istabai un apstajās pie nakts skapīša.
„Pārkera iekarošanai!" Dziedošā balsī iesmējās, bet tad bažīgi sarauca uzacis.
„Traka esi?! Turklāt, nedomāju, ka plāns strādātu, lai kāds tas nebūtu. Pēc pieredzes saku, ka viņam, noteikti, es nepatīku." Beidzot pārliecinošo runu, draudzene bija iekārtojusies gultas kājgalī un sakrustoja kājas.
YOU ARE READING
Kopā ar likteni ✔
RomanceMeant to be with. Džeina Fostere ir parasta meitene, kura ilgojas pēc mīlestības, kura aizrauj elpu un nogāž no kājām, liekot sirdij sisties straujāk un vēderā dejot taureņiem. Grāmata aizvedīs ceļojumā no pašiem pirmsākumiem, līdz tagadnei. Ejot...