A walk down memory lane. [16+]

7.nodaļa.

Ir pagājis jau gandrīz pus gads kopš Stefans ir mans asistents un katru reizi satikties kļūst arvien grūtāk, jo Harija cilvēki man seko ik uz soļa. Pus gadu attiecībām ar Hariju man ir paralēli attiecības ar Stefanu... Un Stefanam tas pa galam nepatīk. Viņš saka,ka tā tas nevar turpināties un liek man pamest Hariju. Es katru dienu to cenšos izdarīt, bet visu izjauc viņa meita. Tad viņa ienāk manā dzīvoklī bez aicinājuma, tad uzrodas uz ielas, kad cenšos ar Hariju sarunāties, tad Harija mājās izdomā, ka viņai vajag uz veikalu. Ar katru dienu man Harijs šķiet pretīgāks un Stefans arvien izcilāks.
- Adrian, esmu klāt!- Stefans ierodas darbā ar pus stundas nokavēšanos.
- Tu nokavēji.- Es viņam uzsmaidu.
- Mazliet snāca aizķeršanās ar dzivokli. Pārplīsa galvenā ūdens truba tika pārrauta.- Viņš saka. Es viņam uzsmaidu un zinot, ka šodien darbā neviens neieradīsies, apķeros ap puiša kaklu un piekļaujos viņa lūpām.
- Man šodien nebija jābūt vai ne?- Viņš pacēlis mani aiz vidukļa un nolicis uz mana darba galda vaicā. Es papurinu galvu.
- Šodien bija paredzēta brīvdiena.- Es saku un pievelku puisi sev pavisam tuvu klāt, bet tad vienā mirklī man tā sagriežas galva, ka knapi paspēju ieķerties puiša kreklā, lai nenokristu.
- Kas noticis?- Viņš vaicā. Es aizžmiedzu acis un kad tās atveru griešanās ir pagaisusi.
- Nekas, viss labi!- Es saku un pievelku puisi pie sevis. Viņa skūpsti sāk dedzināt manu ādu un lūpas. Es atliecu galvu uz atpakaļu, lai ļautu viņam vieglāk piekļūt savam kaklam. Viņš saspiež manus gurnus un sāk skūpstīt mani arvien kaislīgāk un kaislīgāk. Es iebraucu savus pirkstus puiša matos liekot viņam norūkties un pievērsties manām lūpām. Viņš satver manas rokas un tās aplicis sev ap vidukli pievelk mani sev tuvāk. Viņš atbrīvo mani no manas kleitas un nomet to uz atpūtas krēsla. Manu ķermeni pārklāj zosāda, kad viņa lūpas atkal un atkal pieskaras manam kaklam.
- Tev ir auksti?- Viņš vaicā. Es pakratu galvu un atpogāju viņa kreklu, kas uzreiz pēc tam tiek nomests uz grīdas, tāpat kā pārējais viņa apģērbs. Viņš pārlaiž rokas manai mugurai un tās apstājas uz maniem gurniem.

Es uzvelku kleitu un Stefans to maigi aizsprādzē. Viņš noskūpsta manu plecu un tad apsēžas atpūtas krēslā.
- Nu, tu parunāji ar to sirmo ēzeli?- Stefans vaicā.
- Nē, piedod, Stefan.  Es centos, bet viņš...- Es nespēju pabeigt teikumu, jo mans vēders izstrādā jokus ar mani un man ir jāskrien uz tualeti. Stefans man seko.
- Kas notika?- Viņš paņem manus matus savā rokā, lai es tos nenosmērētu.
- Viss kārtībā. Laikam esmu apēdusi kaut ko ne pārāk labu.- Es saku un pasniedzos pēc salvetēm, lai noslaucītu lūpas.
- Es aizvedīšu tevi pie sevis, labi? Varēsi šodien atpūsties.- Stefans saka un palīdz man piecelties kājās.
- Es laikam braukšu mājās. Iešu pagulēt.- Es saku. Es aizeju līdz kabinetam un paņēmusi savu mēteli un somiņu, dodos uz mašīnu. Stefans protams man seko.
- Es tevi aizvedīšu, lūdzu! Ļauj man parūpēties par tevi, mīļā!- Viņš saķer manu roku un pievelk mani sev klāt.
- Es nevēlos, lai tu mani šādu redzi. Turklāt pie manis braukt ir riskanti, jo tur var būt Harijs.- Es nosaku.
- Man taču galīgi pie kājas! Es vēlos būt tev blakus!- Stefans mazliet aizsvilstas.
- Piedod.- Es uzspiežu viņa lūpām skūpstu un dodos uz mašīnu.  Braucot prom, noskatos,kā Stefans ar sāpju pilnu skatienu pavada manu mašīnu.
Braucot mājās es piebraucu pie aptiekas un nopērku pāris lietiņu.
Nonākot dzīvoklī es savā priekšā atkal sastopu Hariju.
- Sveika, dārgā!- Viņš ar smaidu uz lūpām mani noskūpsta uz vaiga. Es atgrūžu vīrieti.
- Čau, Harij! Piedod, bet es visu ceļu domāju par karstu dušu.- Es saku un nometusi savas mantas uz dīvāna, paņemu aptiekas maisiņu un dodos uz dušu. Ieslēgusies vannas istabā es uzreiz izņemu no maisiņa grūtniecības testu un izlasijusi instrukciju, to uztaisu. Tad es to nolieku uz izlietnes un atgriezusi dušu atbrivojos no drēbēm un palienu zem karstā ūdens. Šķiet ka viss nelabums no mana ķermeņa tiek noskalots līdz ar karsto ūdeni. Esot zem dušas es domāju par Stefana izcilo miesas būvi un reizē par Hariju, kas sēž kaut kur tur aiz vannas istabas durvīm un tā vien gaida, kad es iznākšu no dušas, lai varētu man atkal uzmākties ar saviem riebīgajiem skūpstiem un pieskārieniem. Kā gan lai iesāk sarunu, kas nebūs tik jauka. "Harij, es vēlos tev ko pateikt, bet tas nebūs patīkami!" Nē! "Harij, mums jaaprunājas par kādu lietu, kas tev nebūs patīkama!"  Nē! "Harij, es vēlos lai tu pazūdi no manas dzīves!" Nē! " Harij, mūs vairs nesaista tas, kas agrāk. Mums jāšķiras." Jā!
Izkāpjot no dušas es ietinu savus matus dvielī un tāpat arī savu augumu. Tad es pieeju pie izlietnes un paņemu rokā grūtniecības testu. Tur ir... Divas strīpiņas. Velns ir ārā! DIVAS!  Pie velna! Esmu stāvoklī! Pār manām lūpām pārlaužas neliels spiedziens.
- Dārgā, tev viss kārtībā?- Aiz durvīm atskan Harija balss.
- Amm... Jā! Es tikai pamanīju ...amm... Zirnekli!- Es saku. Velns ir ārā, kārtībā? Un kā vēl!
Es izeju no vannas istabas vienā dvielī un Harija skatiens klīst no manas sejas uz leju un es  savelku ciešāk dvieli.
- Mēs varētu iet uz guļamistabu.- Viņš flirtējoši saka.
- Harij... Esmu sapratusi, ka mūs vairs nekas nesaista... Es ... Es gribu šķirties...- Es saku.
- Dārgā!- Viņš iesmejas.- Vai tu esi dzērusi?- Viņš vaicā, bet pamanot manu dusmās pacelto uzaci viņš saprot, ka es nejokoju.
- Tādā ziņā, es vēlos atgūt savu gredzenu.- Harijs turpina. Es to noņemu no sava pirksta un pasniedzu to vīrietim.
- Piedod, Harij.- Es saku. Viņš pamāj ar galvu un ieiet labierīcībās. Es aizeju uz istabu un apģērbjos. Pēc mirkļa Harijs ienāk manā istabā ar grūtniecības testu rokā.
- Tu esi stāvoklī?- Viņš asi jautā.
- Tā vairs nav tava darīšana! - Es saku un izrauju testu no viņa rokām.
- Tas ir mans bērns, Adrian! Mans! Un tu domā, ka tā nav mana darīšana?- Harijs aizsvilstas.
- Jā, jo tas nav tavs bērns! Tas ir mans bērns! Tikai MANS!- Es saku un izstumju vīrieti ārā no savas istabas.- Pazūdi, Harij! Pazūdi no manas dzīves!- Es izkliedzu šos vārdus. Vīrietis vairs nepretojas, bet pats labprātīgi iziet no mana dzīvokļa. Es negaidot ne mirkli ilgāk zvanu Stefanam.
- Sveiks!- Es saku.
- Sveika, mīļā! Vai jūties labāk?- Viņš satraukti vaicā.
- Jā, pat vairāk nekā labāk! Vai vari atbraukt? Es vēlētos nomainīt dzīvokļa atslēgu.- Es saku. Stefans piekrīt. Es nosaucu viņam adresi un viņš pēc pus stundas jau ir pie manām durvīm.