Daļa no manis

13. Nodaļa - "Glābējs Kristofers"

Kad Markuss pieskrēja pie loga, ārā piebrauca divas policijas mašīnas. Elza jau bija izsaukusi ātro palīdzību, drīz vien arī viņiem vajadzētu būt te. Puisis pasmaidīja, - Beidzot. Jau pēc pāris minūtēm šis būs beidzies, pacieties vēl nedaudz, -, viņš samīļoja Paulu.
Maskas un Kristofera sarunu pārtrauca policista skaļais, - Visi rokas augšā, neviens nekustās! -
Pērle manāmi pacēla zodu un beidzot pasmaidīja, uzvaras garša bija jūtama. Durvis jau bija izlauztas, tāpēc policija bez problēmām tika iekšā. Tomēr pēdējā mirklī maska nometa ieroci un vēja ātrumā aiztraucās uz citu istabu, mēğinādams izlekt pa logu.
- Taču dariet kaut ko! Viņš aizbēgs! -, iekliedzās Kristofers.
- Viss nokārtots. Tajā mājas pusē stāv vēl viena policijas mašīna, viņš nekur neaizbēgs. Un tagad, vai ir kādi cietušie? -, viens no policistiem formāli paziņoja.
- Jā, tajā istabā! -, Pērle ar pirkstu norādīja.
Neilgi pēc tam atbrauca arī ātrā palīdzība, un Raivo nogādāja slimnīcā. Elza brauca līdzi viņam.
Kristofers ar Pērli sēdēja dīvānā Paulas viesistabā. Atskrēja arī Paula un Markuss.
- Mums rīt no rīta policijai liecību vajadzēs sniegt -, Pērle teica.
Paula atkrita dīvānā un smagi nopūtas.
Tad, atcerējusies par Kristoferu, palūkojās uz viņa pusi. "Pareizi. Viņš taču izglāba."
Bet tā vietā viņa vienkārši apķēra viņu.
- Kristofer, kā tu vispār saprati ka tev..nu, zini. Jānāk glābt mūs? -, Markuss šaubīgi paskatījās.
- Nuu, agrāk dienā mēs ar Paulu satikāmies. Viņai itkā zvanīja tētis un pavēlēja nākt uz mājām, bet tikai vēlāk sapratu ka tas nemaz nebija viņš. Negaidīti uz ielas satikāmies, un viņš teica ka visu dienu zona nav bijusi. Nu, tad sapratu ka zvanītājs noteikti nevarēja būt Paulas tētis. -
- Mani vecāki! Kur viņi ir? Ko teiks? -, Paula iesaucās.
Kristofers jau atkal centās mierināt :
- Neuztraucies. Es viņiem pirms tam jau piezvanīju, viņi teica lai uzreiz izsaucu policiju, bet lai pats iekšā neeju. Nu, es tāpat iegāju. Viņi arī teica, ka ātrākais kad var būt, būs pēc kādas pusstundas, bet..-
- Paula! -, iesaucās viņas vecāki ieskriedami dzīvoklī. Viņi apķēra meitu. - Mēs tā uztraucāmies. -
- Es lepojos ar tevi, Kristofer. Tu izglābi mūsu meitu, un mūsu dzīvokli. Par jaunām durvīm gan nelikšu tev maksāt, - Paulas tētis nervozi iesmējās.
- Viņš ir īsts varonis. -, mamma pasmaidīja.
Markusa skatiens drūmi ieurbās zemē.
Pārējais jau noteikti ir paredzams. Nākošajā rītā viņi policijai sniedza liecību. Maska tika apcietināts. Arī Raivo viss bija kārtībā, tikai kādu laiku vēl būs jāpavada slimnīcā. Viņi ar Elzu atkal sagāja kopā.
Pēc pāris dienām četrotne izlēma pavakariņot kafejnīcā.
- Ziniet ko? Man šķiet mēs visi esam pelnījuši atpūtu. Ko jūs sakat par..došanos kempingā? - Pērle piedāvāja.
- Ooooooo, yeaaaa - Markuss ar Kristoferu sāka trakot.
Paula nopūtās. - Labi. Es piedalos. Bet ja mūs nogalinās, es vainoju jūs. -
Visi sāka smieties. Vēl viens piedzīvojums varēja sākties..

-------Ļoti atvainojos, ka jau mēnesi nav bijis turpinājuma (attiecās uz abiem stāstiem). No šī brīža centīšos likt daļas biežāk, cerams ka visi lasītāji vēl nav pazuduši. :)