Tas Redz

4. Nodaļa - "Aizdomas"

Elīna ieskrēja mājā, un uzreiz devās uz kamīnu.
Viņa rakņājās pa pelniem, bet neko izņemot ogles un deguma atliekas neatrada. Meitene atkrita atpakaļ uz grīdas.
- Kā? Tā taču nevar būt..Jābūt kaut kam. -
Viņa atkal ieskatījās pelnos. Tikai tagad bija redzama maza balta maliņa, kas starp pelniem izcēlās. Elīna to steigā atraka un paņēma. Bija paveicies. Tā bija neliela, nesadegusi daļa no avīzes. Nekas daudz nebija salasāms. Tikai daži atslēgvārdi.. "1984. gads, briesmīga avārija, divi bojā gājušie, četrgadīgs zēns un meitene vārdā El-" Neko vairāk arī nevarēja salasīt, pārējais bija izdedzis.
- Ko? Šis nav tas ko es meklēju..Laikam. Vai arī... -, Elīna prātoja.
- Man jāturpina meklēt. Tikai ko? -
Beidzot galvā ienāca ideja. Kamēr vecāki nav mājās, viņa izlēma pārmeklēt viņu atvilktnes. Tur noteikti kaut kam jābūt.
Viņa sāka ar tēta atvilktnēm. Taču izrādījās, ka tur bija tikai darba dokumenti. Meitene paskatījās arī visos viņa blokos. Nekur nebija nekas īpašs, taču viens bloks īpaši izcēlās. Tas atradās visdziļāk pēdējā atvilktnē. Atvērdama pirmo lapu, viņa ieraudzīja vairākas bildes ar sevi.
- Šeit man ir tikai daži mēneši..Te jau gads. Tad divi gadi..Es gan plati smaidīju. Šeit man palika trīs gadi. Un..četri.. -, Viņa šķīra tālāk, bet pārējās lapas bija izplēstas.
- Kur ir pārējās bildes? Es nesaprotu..Laikam saviem vecākiem es tiešām vairs nerūpu.. -, Elīna aizcirta bloku un iemeta to atpakaļ atvilktnē.
Tad viņa pārcēlās pie mammas lietām. Starp visām garlaicīgajām darba lietām un papīriem, viņa atrada mazu, gaiši rozā papīra lapiņu. Uz tās bija bērna zīmējums. Blakus bija kaut kas rakstīts. Izskatījās pēc mammas rokraksta.
"Man ir tik ļoti žēl, ka jums bija jāaiziet no šīs pasaules tik agri. Tas nav godīgi. Jūs to nebijāt pelnījuši. Vēl ne. Vēl ne..."
- Ko? -, nesaprašanā iesaucās Elīna. Viņa pagrieza lapiņu otrādāk. Tur bija attēlots zārks, un tajā iekšā maza meitenīte un puisēns.
- To nu gan es nezīmēju.. -
Pēkšņi kaut kas zīmējumā sāka mirgot. Likās, maza gaismiņa nāk no zārka.
Viņa ātri nometa lapiņu un aizcirta atvilktni.
- Nē, nē, nē..Es nesaprotu. Ko tas nozīmē? -
Meitene izskrēja no vecāku istabas. Galva sāka spiest, kājas nestrādāja. Ar pašu acs kaktiņu viņa ieraudzīja kaut ko melnu, tā bija viņas ēna. Taču daudz tālāk, izskatījās ka tā veda kaut kur. Pašlaik, vienīgais variants bija tai sekot..Un Elīna tā arī darīja.

________________
Atvainojos, ka jaunas daļas nebija vairākus mēnešus. Ceru, ka no šī brīža tiešām būs vairāk iedvesmas, līdz ar to, biežāk jaunas daļas. Un apsolu, nākamajā nodaļā viss šķitīs loğiskāk. :)