Meitene vārdā Y/N dzīvo kopā ar savu draugu Jungkook laimīgi jau ilgu laiku , bet vai tā būs vienmēr?
Vai laime nesīs tikai prieku vai arī tomēr bēdas, dusmas, un asaras?
Uz šiem jautājumiem atradīsiet atbildes lasot šo stāstu.
-Restorāns? Jungkook tu nopietni? Un dēļ viena sūda restorānā mums bija jāapģērbjas šādi? - Es no šoka sakliedzu uz viņu. - Nomierinies es tev visu paskaidrošu. - viņš mierīgā balsī teica, tur pretī es vārījos no dusmām. - Labi es gaidu. - Neesi tik nepacietīgs un pirmām kārtām nomierinies, jo ja tu tā uzvedīsies es neko tev ne paskaidrošu. - Es ievilku dziļu elpu un centos nomierināties- Nu redz tā jau labāk. Tagad ieiesim iekšā, jo es nevēlos sabojāt pārsteigumu. - To pasakot viņš saņēma manu roku un veda mani iekšā. Ieejot iekšā mūs jau gaidīja visi mūsu draugi. Es no šoka paskatījos uz Jungkook, kurš tikai skatījās uz manīm un smaidīja. Pēkšņi mani no mugurpuses kāds apskāva. Pagriežoties es ieraudzīju ļoti senu draugu Yoongi jeb Suga.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Es viņu ieraugot biju tik laimīga, jo es viņu nebiju redzējusi kopš pamatskolas.
*Flashback* - Mammu, es aiziešu pie Yoongi! - Labi, bet tikai neuzkavējies tur pārāk ilgi, jo mēs vakarā braucam uz jūrmalas kempingu! - Labi pēc stundas būšu mājās! Un ar to es izgāju no mājas...
Pēc dažām minūtēm es nonācu pie Yoongi mājas durvīm. Kā vienmēr nemaz neklauvējot devos iekšā un tur jau viņš sēdēja un skatījās TV.
Es klusām piegāju viņam no mugurpuses aiztaisīju acis ar savām rokām. - Uzmini kas? - Y/N es tā priecājos redzēt!- To sakot viņš noņēma manas rokas no viņa acīm un atnāca mani samīļot. - Es arī. Ak kungs veselu nedēļu tu biji prom. Uzreiz uzzinot ka tu esi atpakaļ es nācu pie tevis. - atraujoties mēs skatījāmies viens otram dziļi acīs.
Pēkšņi Yoongi smaids noplaka un protams es to pamanīju. -Yoongi tev viss kārtībā? - Es satraukti jautāju. Yoongi neko neatbildēja, bet saņēma manu roku aicināja apsēsties uz dīvāna. Es tikai šaubīgi paskatījos uz viņu. -Yoongi viss kārtībā? - Klau mums nopietni jāaprunājas. - To sakot viņš palika vēl nopietnāks. - Y/N lieta tāda, ka es uz nedēļu aizbraucu, lai iekārtotu savu jauno istabu. Es pārvācos Y/N!
Viņš bija pa visam nopietns, toties es jūtu ka man pār vaigu jau sāk tecēt asaras un es jautāju. - Tas nozīmē, ka mēs vairs netiksimies? Tas nozīmē, ka mūsu draudzībai ir beigas? -Diemžēl Y/N! Lūdzu piedod man. To dzirdot es piecēlos un grasījos iet prom, bet kad pagriezos uz prom iešanu es jutu, ka kāds mani parauj ai rokas. Es jau sapratu kas viņš ir. -Y/N es pats to negribu zinot, ka man būs tevi jāatstāj, bet man nav citas izvēles, jo mans tēvs dabūja paaugstinājumu un viņam ir cita darba vieta tāpēc Y/N lūdzu piedod man- viņam to sākot pašam noritēja asara, bet es tikai nokratīju roku un ar asarām acīs devos mājās.
*END of flashback*
Atceroties visus jaukos momentus ar Yoongi es sāku raudāt un izskrēju ārā, jo man vienkārši vajadzēja uzelpot svaigu gaisu.
Pēkšņi jutu uz sava pleca kāda roku, pagriežoties es ieraudzīju Jungkooku un nemanot viņu apskāvu.
-Y/N tev viss labi?- Viņš satrauktā balsī man jautājā. - Jā, man viss kārtībā vienkārši esi man blakus man nekas cits nav vajadzīgs. - To sakot es viņu noskūpsīju un viņš negaidot atbildēja manam skūstam.
Šo skaisto momentu iztraucēja durvju skaņa kura liecināja par to, ka kāds ir iznācis no kafejnīcas.
Mēs momentā atrāvāmies un paskatījāmies kas mūs iztraucēja. Ieraugot personu kura tikko iznāca, man acīs atkal sariesās asaras, jo tur stāvēja Yoongi.
