Daļa no manis

16. Nodaļa - "Nakts sarunas"

Kopš neveiksmīga kempinga bija pagājušas pāris dienas. Bija vakars, un Paula gulēja savā gultā. Viņa vēljoprojām dusmojās uz Markusu.
- Kā viņš man to varēja nodarīt? - Paula nesaprata, - Gulēt teltī ar citu meiteni..Skaidri redzams, ka viņam Gabriela patīk. -
Meitenes domas pārtrauca telefona zvans.
- "Elza"
- Ko viņai vajag? - Paula turpināja dusmoties, tomēr neizturēja un pacēla.
- Paula, tu neticēsi kas notika! - Elza līksmi iesaucās.
- Kas? Varbūt šoreiz atkal nolīgi kādu slepkavu, lai ielaužās manās mājās un mani nogalina? - Paula sarkastiski atbildēja.
- Aj, nu tu vēl par to? Klau, es jau tev atvainojos, es patiešām nezinu, kas man ienāca toreiz galvā. Tas noziedzinieks toreiz man visu tik sapņaini apsolīja, ka atteikties nespēju. Man tiešām patika Markuss, un es jau nezināju, ka viņš taisās kādu pa īstam nogalināt. - Meitene nokaunējās.
Paula savieba seju, un pie sevis nomurmināja "stulbene".
Kādu brīdi padomājusi, viņa piecēlās sēdus, iztaisnoja muguru un lepni izmeta - Zini, ja tev to Markusu tik ļoti vajag, tad ņem arī. Man vienalga. -
- Paula, tu ko? Es vispār zvanīju, lai pateiktu, ka Raivo beidzot izlaida no slimnīcas. Vai jūs sastrīdējāties? Tu taču zini, ja kaut kas uz sirds - izstāsti. Kā agrāk, kad viena otrai skolas tualetē uzticējām noslēpumus, atceries? -
- Atceros..Bet tagad nav "agrāk". Tagad viss ir savādāk. Un šoreiz, tā nav tava daļa. Arlabunakti - Paula, pat nesagaidīdama Elzas atbildi, nolika telefonu.
Viņa atkal atkrita atpakaļ gultā. Atpakaļ pie savām domām par Markusu. Patiesībā, viņai nebija vienalga par puisi. Pat ne mazliet.
Jau atkal, iezvanījās telefons.
- Elza, izbeidz man zvanīt, es jau teicu, tā nav tava daļa! -, Paula kliedza, ātri pacēlusi telefonu, taču dzirdējusi balsi, uzreiz atmaiga.
- Āāā..Tu. Lūdzu piedod, es tikai..-
- Nekas. Vai negribi atnākt pie manis? Varam visu izrunāt. Protams, ja vēlies. - balss piedāvāja.
Paula paķēra nelielu somiņu, sasēja kedas un nakts tumsā devās ceļā.