My secret bias [Jeon Jungkook]

#1 Satikšanās

No rīta es piecēlos no modinātāja , kurš kā katru darbdienu zvana, lai paziņotu, ka ir jāceļas un jātaisās uz skolu.

Ik rītu es ceļos pussešos, lai varētu arī paskriet nedaudz pa parku. Arī šodiena nebija izņēmums.

Piegājusi pie skapja, es izņēmu ārā savu mīļāko sporta tērpu, un tā kā bija septembra vidus, ārā bija pietiekoši silts.

Sataisījusi matus astē, ielējusi pudelē ūdeni, un paņēmusi austiņas, pie reizes uzlikusi mūziku, ja kāds nezin mana mīļākā grupa ir BTS bias - Jungkook, es devos ārā no mājas sāku skriet.

Pēc pusstundas es biju noskrējuši vairākus kilometrus, un nonācu pie parka, kur es vienmēr atpūtos pirms skriešanas uz mājām.

Apsēdusies uz soliņa, es izsēdzu mūziku, lai man uz mirkli ir miers un klusums. Atgāzusi galvu uz atpakaļu, es aiztaisīju ciet acis, un ļāvos rudens vējam liegi aizskart manu ādu un pa papurināt savus matus.

Pēc mirkļa es sajutu, ka kāds pienāk pie manis, bet es to ignorēju, līdz persona ierunājās.
- Umm... Es atveinojos, bet vai... šeit ir brīvs? - man uz brīdi iestājās šoks, jo tā balss man likās kaut kur dzirdēta, tāpēc es pacēlu galvu un palūkojos uz personu, kura mani uzrunāja. Ieraugot personu, kas mani uzrunāja, es zvēru, es būtu no laimes pacēlusies gaisā, jo manā priekšā stāvēja viņš, cilvēks kurš bija manos sapņos.
- Jums viss labi? - Viņš atkal jautāja.
- Uh... Jā... protams sēdies! - Es atbildēju, precīzāk izstodtījos. - Umm... Man būtu jāiet, jo.... man ir uz skolu jātaisās. - Es atbildēju, un grasījos jau doties, bet tad viņš sagrāba manu roku.
- Tu... mani nepazīsti? - Viņš izklausījās vīlies.

Protams dumiķīt, ka es tevi pazīstu. Tu esi mans sapņu vīrietis, un tu man prasi vai es tevi pazīstu?

Es cīnījos ar domām, jo es negribēju, lai viņš zina, ka es esmu kāda uzmācīga un traka fane.
- Kādēļ, lai es jūs pazītu? Jūs vienkārši tā ne no kurienes uzrodaties, un gribat, lai es jūs pazītu? Tas ir kaut kāds bullshits! - es izdomāju melot, jo es negribēju, lai viņš zina,ka es esmu traka fane.

To dzirdot Jungkooks saprata, ka tu neesi viņa fane, kura vien sapņo par tikšanos ar viņu, tāpēc arī Jungkooks izdomāja melot.
- Nu... Tādā gadījumā, es esmu Jungkooks, un kāds būtu tavs vārds? - Jungkooks, jau jutās mierīgāks tavā klātbūtnē
- Pff... Kādēļ, lai es svešiniekam teiktu savu vārdu? - Es sāku viņu ķircināt.
- Jo... Tu esi ļoti skaista meitene un... es gribētu ar tevi iepazīties tuvāk. - Viņš teica.
- Nu, ja tā tad mani sauc Letīcija. Priecājos iepazīties. - Es viņam uzsmaidīju.
- Tad... Umm varbūt negribi rīt satikties? - Viņš jautāja, un atkal sāka uztraukties.
- Es jau labprāt, bet man ir skola. - To pasakot es atcerējos, ka man vēl uz skolu ir jāpaspēj. - Ak dievs. Es.. Man ir jāiet - ar to es apgriezos ap savu asi un skrēju mājās, nemaz kārtīgi neatvadoties no Jungkooka.