ℐᗅ ℰՏ ℙᗅℒⅈKšႮ...

5.daļa(sākums 2/3)

                    Sestdiena, 16.00
  
    Izabella stāvēja iepretim Elisonei. Viņa cerēja Elisoni pierunāt iet uz ballīti.
-Lūdzu... Ela, nu lūdzu, lūdzu, lūdzu nāc līdzi! Lūūūdzu! Elll...-viņa čīkstulīgā balsī lūdzās.
-Nē, tu zini, ka man riebjas tādi pasākumi. Nesaprotu kā tu vari uz tādiem iet. Kā gan var patikt atrasties starp piedzērušiem cilvēkiem, kas spiežas viens otram klāt un visur ir tā pretīgā sviedru un alkahola smaka. Un tā pretīgā, skaļā skaņa. Tur jau var palikt kurla. Fui, nē. - Elisone riebumā sašķobīja seju.
-Nu beidz, El. Tu vienmēr pārspīlē. Pesimiste. -Izabella sakrustoja rokas.
-Nemaz nesāc. Es uz turieni neiešu. Tu mani nepierunāsi. - Elisone neatlaidās.
-Un kā vēl pierunāšu... - Izabella viltīgi pasmaidīja un teatrāli gluži kā ļauno filmu tēls saberzēja rokas.
-Pfff... Kātad.-
Telpā iestājas klusums. Elisone jau bija paspējusi paņemt rokās grāmatu un sāka lasīt.
   - Karla teica, ka tu to ierosināji. Vai viņai ir taisnība? Vai tu tiešām esi to labi pārdomājis? Nevēlos, lai tu viņu sāpinātu. - Džons rūpīgi lūkojas man acīs. Kas gan viņam lēcies? Tas taču ir tikai skuķis.
-Gribi viņu sev ja? - es mazliet izsmējīgi noteicu.
-Tu esi...
Pēkšņi Izabella ievaidējās un atkrita gultā.
-Cik skumji. Es tik ļoti gribēju iet uz šo ballīti. Iespējams tā būtu mana laimīgā diena. Iespējams nožēlošu to, ka neaizgāju visu mūžu. Bet es nevaru iet. Nevaru pamest Elisoni vienu šajā dzīvoklī. Es tik ilgi gaidīju šo ballīti. - Izabella novaidējās. Elisone lieliski saprasta uz ko viņa velk.
-Bet 1 ballīte jau ir par daudz prasīts. Kāda gan starpība ko vēlos es. Elisonei noteikti nokritīs kājas no tā, ka viņa vienreiz būs bijusi ballītē. - Izabella joprojām turpināja savu "monologu".
-Ak dievs... - Elisone smagi nopūtās un pielika delnu pie pieres.
-Cik man ir skumji. Sūdzēšos visu savu atlikušo dzīvi... - Izabella vaimanāja.
-Nu labi. Man apnika šis murgs. Es iešu, bet šī būs pirmā un pēdējā reize. Pirmā un pēdējā. Vai saprati? Vairs tu mani uz ko tādu nepierunāsi. Nekad - Elisone beidzot padevusies smagi nopūtās.
-Jāāā!Lieliski. Es jau zināju, ka nespēsi man atteikt... - Izabella iespeidzās, stipri apķēra  Elisoni un parādīja pārākuma pilnu seju itkā jau no paša sākuma būtu zinājusi, ka Elisone piekritīs. Un varbūt arī zināja...
                
                              ***
- Es to nevilkšu. - Elisone ar riebumu paskatījās uz croptop, ko Izabella vicināja viņas acu priekšā. Viņas bija Stèlpèri veikalā.
-Tu taču teici, ka tev ballīte ir vienaldzīga un, ka tev vienalga ko vilksi... - Izabella lieliski prata sagrozīt faktus savā labā.
-Kad es teicu, ka man ir vienalga, nebiju domājusi, ka gribēsi, lai velku ko šādu! - Elisone protestēja.
-Tu esi pārāk... Pārāk...nūğiska. Tikai neapvainojies. Tev jāmaina āriene. Lūdzu kaut vai tikai uzmēri, El. Es taču tevi nepiespiežu  to pirkt. Tas pat nav nekas vulgārs! - Izabella lūdzās.
-Ak, nu labi... - Elisone īgni nopūtās. Viņa nesaprata, kāpēc vispār kam tādam piekritusi. Viņa iegāja ğerbtuvē.
   Izabella gaidīja, kad Elisone iznāks. Elisone bija atradījusi gandrīz visas viņai piedāvātās drēbes. Viņas bija izstaigājušas 12 veikalus, 4 no tiem patiesībā bija grāmatnīcas. Izabellai tikai ar lielu piepūli izdevās Elisoni izvilkt no šīm grāmatnīcām.
    Ğerbtuves aizkariņi pavērās un no tiem izgāja Elisone. Viņai mugurā bija melni džinsi, baltas kedas un melnbalts croptop. Pat ar Elisones saviebto seju viss izskatījās skaisti. Viņa izskatījās skaista. Elisones zaļganbrunās acis bija mazliet piemiegtas, tā parādot nepatiku pret šo apğērbu.
-Labāk iešu pārģērbties. Man nepatīk. - viņa noteica.
-Tu joko vai?! Tu izskaties fantastiski. Tev tik labi piestāv!- Izabella iesaucās.
-Kātad. Nemaz nevajag... - Elisone izvairījās un iegāja atpakaļ ģērbtuvē, lai pārģērbtos. Pēc 4 minutēm viņa izgāja ārā rokās nezdama iepriekš uzvilkto apģērbu. Viņa grasījās to nolikt vietā, kad pēkšņi Izabella to viņai izrāva no rokām un devās pie pārdevējas, kas bija netālu.
-Mēs pērkam. - viņa paziņoja.
-Ko? Nē! Mēs neko nepērkam!-Elisone pārsteigta iesaucās.
-Nē, mēs pērkam!-
-Nē,nepērkam vis! -
-Beidzot izlemiet ko darīsiet. - Pārdevēja garlaikoti noteica.
-Mēs pirksim. - Izabella pārliecinoši atteica.
-Nē, nē, nepir... - Elisone jau grasījās iebilst, kad redzēja, ka pārdevēja jau noskenē abğērbu.
-Lai nu būtu... - Elisone nopūtās un samaksāja par apğērbu. Abām ejot ārā no veikala, viņas vēl dzirdēja kā pārdevēja noburkšķ  kaut ko, kas izklausījās pēc "izlutinātie skuķi".