Belive

1.nodaļa

Gaidīju ,kad garais ceļš uz jauno māju vai dzīvokli beigsies ,jo mēs pārcēlāmies. Mamma un Tētis man nebija pateikuši uz kurieni mēs pārvāksimies.

   Pēc stundas garā brauciena mēs jau bijām galā.

  "Tā ir mūsu māja?"spiedzot jautāju.

  "Jā, tā ir mūsu māja."mamma smīnot  teica.

  Tā bija divstāvu māja ar lielu, nesakoptu  pagalmu aizmugurē.

  Es ieskrēju iekšā ar smaidu sejā un sapratu ,ka no iekšas māja izskatās lielāka nekā no ārpuses.

  Pirmajā stāvā bija virtuve, dzīvojamā istaba, vannas istaba, neliela noliktava un trepes uz otro stāvu. Otrajā stāvā bija 3 lielas guļamistabas un katrai guļam istabai sava vannas istaba.
 
  Es uzskrienot uz otro stāvu aizņēmu koridora galā lielāko guļamistabu kura bija ļoti skaistā gaiši rozā tonī. Sapratu ,ka vajaga sakrāmēt visu savos plauktos kad es to biju izdarījusi es ievēlos savā mīkstajā gultā un strauji aizmigu.

  ***

  Ir jauna diena es uzvilku melnu kleitu ar melnām kediņām. Es nojot lejā paēdu gardas pankūkas un sakārtoju uz skolu somu man mamma pateica kur atrodas skola un es aizskrēju.

  ***

  Ieejot skolā es ietriecos kaut kādā meitenē ,es krītot atpakaļ uzkritu uz savas somas meitene man pastiepa roku un palīdzēja piecelties.

  "Sveika. Piedot ka tā notika es vienkārši steidzos, jo es nezinu kur atrodas  mana klase," teicu murmulējot zem deguna.

  "Nē, viss kārtībā daudziem tā  var gadīties. Mani sauc Viktorija. Kā tevi sauc?"jauki atbildēja Vika.

  "Mani sauc Medisona. Emm... vari man palīdzēt atrast 10.a klasi?"es kautrīgi jautāju.

  Vika iesaucās:" Tu esi mana klasesbiedrene es tev parādīšu kur atrodas tavs skapītis un klase. Cerams mēs sadraudzēsimies."

  "Liels paldies,"teicu

  ***

  Ieejot klasē skolotāja mani izsauca priekšā lai es pastāstu par sevi.

  Es negribīgi izgāju klases priekšā un sāku stāstīt:" Mani sauc Medisona man ir 16 gadi."

  Aizgāju atpakaļ uz savu vietu un Vika man kaut ko čukstēja. Es neko nesaprotot kratiju galvu. No priekšas kaut kāds puisis uz mani skatījās. Es Vikai paprasīju kas tas tāds ir un kāpēc viņš uz mani skatās.

  "Nepievērs uzmanību viņam viņš ir skolas tā saucamais karalis kurš maina meitenes ,kā zeķu pārus ,bet vēl ar nevienu nav bijis pa nopietno. Viņš pat nav nevienu skūpstijis ,jo viņš ierauga skaistāku un aiziet pie tās,"Vika smejoties teica.

  Es savilkusi uzacis jautāju:" Bet viņs ir jauks? Varbūt var izdarīt tā ,ka viņš iemīlēsies un viss?"

  Vika smīnot teica:" Nav jēgas."

  Stunda beigusies viņš atnāca pie mana galda un teica:" Sveika, mani sauc Metjū. Negribi iepazīties?"

  "Sveiks mani sauc Medisona. Mēs varētu būt draugi," es nosarkusi teicu

  Es biju nosarkusi ,jo es paskatījos viņa burvīgajās acīs viņš izskatījās kā mans sapņu puisis. Par tādu varētu tikai sapņot. Viņam bija gaiši brūni mati kuri mazliet krita uz acīm, gaiši zilas acis un izskatījās ka viņš ir bagāts ,jo valkāja pietiekami dārgas drēbes.

  ***

  Pēc stundām es izgāju no skolas un taisījos iet uz mājām kad mani Vika no aizmugures pasauca lai es viņu pagaidu. Es apstājos lai pagaidītu  Viku un kad viņa man pieskrēja tuvāk es atsāku savu gaitu. Pēc neilga brīža no aizmugures man uz pleca tika uzlikta karsta roka kura piederēja Metjū.

  Metjū teica:" Var tevi pavadīt līdz mājām?"

  Es smaidīdama teicu:"Jā protams ,bet tev jāiet uz to pusi kur mēs ejam?"

  Metjū laimīgs iespiedzās:" Jā!"

  Kad mēs bijām galā izrādijās ka Metjū ir mans kaimiņš un mēs savā starmā redzam viens otru pa logu. Tas diezin nebija patīkami ,jo man nebija aizskaru un es daudz ko nevarēju darīt ,jo viņš var skatīties un skolā no viņa klīstu baumas.

  ***

  Vakarpusē kāds klauvēja pie durvīm. Es aizdomājusies "kuram tik vēlu nav ko darīt?" Atverot durvis ieraudzīju Viku ar mugursomu.

  Pajautāju:" Kas atgadījies, ka atnāci pie manis?"

  "Es... es... varu pie tevis pārnakšņot?" izplūdusi asarās Vika teica.

  "Jā protams nāc iekšā."uztraukusies jautāju.

  "Pal... pal... paldies."ar drebošu balsi teica Vika.

  Vika ienāca iekšā nolika mantas pie durvīms un es viņu aicināju uz savu istabu ,lai noliek tur mantas un pastāsta kas noticis. Mēs uzkāpām otrajā stāvā un es viņu vedu uz istabu. Mēs iegājām istabā apsēdāmies gultā un es iesāku.

  "Tagad stāsti visu kas notika." ieinteresēti teicu.

  "Mana mamma aizbrauca ceļojumā ar tēti ,bet mans brālis pa nakti visu laiku dīvaini uzvedās mamma ar tēti viņu mierināja ,bet es negribu palikt ar viņu divatā ,jo viņš vienā naktī mani gandrīz izmeta pa logu." Vika asarās stāstīja.

  Es biju ļoti šokēta. Tad es Viku centos nomierināt un apmīļoju viņu ,kad Vika jutās labāk es ierosināju paskatīties kaut kādu filmu. Viņa protams piekrita. Es sataisīju popkornu un mēs skatijāmies filmu. Kad filma bija gandrīz beigusies pie durvīm atkal kaut kas klauvējās.

  Vika sasķobija seju un jautāja:" Tu kaut ko gaidi?"

  Es arī sasķobiju seju un viegli atbildēju:" It kā nē?"

  Es lēni ,jo lēni gāju pie durvīm un attaisīju vaļa un ieraudzīju Metjū.

  Metjū smaidot:" Sveika. Man vajag ar tevi parunāties."

  "Sveiks. Nu labi nāc iekšā."es nesaprašanā teicu.

  Kad Metjū ienāca iekšā mēs aizgājām uz viesistabu un apsēdāmies blakus Vikai.

  "Nu par ko tu ar mani gribēji parunāt?"nepacietīgi gaidīju viņa atbildi.

  "Varam aiziet tur kur mēs būsim divatā ,jo tas ir privāti."Metjū stostijās.

  Mēs abi aizgājām uz virtuvi.

  Metjū sāka:" Tu man ļoti patīc. Tu esi ļoti skaista, jauka. Negribi būt kopā?"stostoties teica.

  "Metjū tu esi arī ļoti labs..."teicu

  Mani pārtrauca Metjū.

  "Labi, piedot ,ka tev laiku kavēju labi man jāiet." Metjū bēdīgi sakot.

  Es ieskatījos viņa acīs kuras izskatījās ļoti bēdīgas un skrēju viņu panākt.

  "Metjū pagaidi! Tu man arī ļoti patīc." smaidot vieglu smaidu.

  Paskatījos atkal Metjū acīs un sapratu ,ka viņš palika laimīgs. Es paņēmu viņa roku ,bet pēctam apķēru viņa vidukli. Metjū padomājis ka mēs esam kopā noskūpstija mani un es nespēju pretoties viņa jaukajam skūpstam un atbildēju viņam ar skūpstu.

  Metjū laimīgs teica:" Tad mēs tagad esam kopā?"

  Es nezinādama ko teikt:" Jā!"

  Metjū smaids palika lielāks un viņa lūpas atkal bija pie manējām. Es atkal nevarēdama pretoties atbildēju ar skūpstu. Mūsu skūpsts ilga tik ilgi ,ka es pat aizmirsu ,ka rīt skola un ,ka pie manis ir Vika.

  "Piedot man jāiet"pārtraucot skūpstu.

  "Nekas man arī jāiet. Tiksimies rīt zaķīt" Metjū smaidot teica.

Spied zvaigznīti🌟 ja tev patika šī daļa un raksti komentārus.🤗🤗🤗😉😉😉